Ārējo konsultantu iesaiste turpmāk vairs nav paredzēta.

Kā informēja premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna, Kulberga valdība sagaida, ka LMT un “Tet” izvērtēs gatavību izpirkt “Telia” daļas.

Ja uzņēmumi to spēs, darījums tiks virzīts šādā formā.

Savukārt, ja uzņēmumi to nespēs nodrošināt, LMT un “Tet” tikšot “apvienoti bez kavēšanās”.

Ar šo lēmumu tiek izbeigta iepriekš plānotā shēma, kurā daļu izpirkšanā kā pircēji bija jāiesaista AS “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).

Kulberga vērtējumā Ministru kabineta uzdotais šajā darījumā līdz šim nav izpildīts un mērķis nav sasniegts.

“Varbūt tā nav gadsimta afēra, taču process līdz šim nav vadīts kvalitatīvi,” teica premjers.

Procesu politiski pamatā vadīja Ekonomikas ministrija (EM) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Pēc viņa domām, nesekmīgajam iznākumam ir vairāki iemesli.

“Pirmkārt, uzņēmumu pārpirkšanas un pārdošanas shēma bija pārāk samudžināta. Otrkārt, iepriekšējo valdību laikā Finanšu ministrija izvirzīja uzdevumu īstenot darījumu bez budžeta naudas un vēl uz tā rēķina nopelnīt. Tas bija absurds uzdevums, un EM to nespēja izpildīt. Lēmuma sagatavošana jāuztic tiem, kas šos uzņēmumus pazīst vislabāk, proti, pašiem uzņēmumiem. Valsts maksā par rezultātu, nevis par konsultantu stundām,” sprieda Kulbergs.

LMT un “Tet” valdēm savi priekšlikumi par “Telia Company” piederošo daļu izpirkšanu jāiesniedz līdz 6. novembrim.

Līdz tam pašam datumam “Possessor” apkopos abu uzņēmumu priekšlikumus un sagatavos padziļinātu šī scenārija izvērtējumu.

Pēc tam EM līdz 10. novembrim informēs valdību par rezultātiem.

Premjers medijiem sacīja, ka viņam neesot pārliecības, ka uzņēmumu rīcībā nav tādu brīvo līdzekļu, lai tas notiktu, un viņa sajūta esot, ka to varot izdarīt.

Valainis pēc valdības sēdes medijiem norādīja, ka LMT un “Tet” iespēja pašām izpirkt “Telia” kapitāldaļas ir viens no alternatīvajiem scenārijiem, taču bez valsts budžeta iesaistes to īstenot nebūs iespējams.

Viņš skaidroja, ka valdība pēc ilgām diskusijām piekritusi izskatīt variantu par valsts budžeta iesaisti darījumā.

Valaiņa ieskatā tas ir būtisks pavērsiens, kas paver iespējas citiem alternatīviem risinājumiem, kuri varētu būt vienkāršāk īstenojami.

Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un tuvākajā laikā EM tos piedāvās valdībai.

Viņš pieminēja, ka jaunajai valdībai būs sagatavotas ceļa kartes turpmākajai rīcībai.

Komentējot saistības ar piesaistītajiem konsultantiem, Valainis informēja, ka valdībai detalizēti izklāstīts, par kādiem pakalpojumiem un cik daudz ir samaksāts, kā arī kādi uzdevumi konsultantiem bijuši jāveic.

Faktiskie izdevumi uz 30. septembri ir 30 000 eiro.

Viņš pauda, ka visi līdz šim paveiktie darbi kalpos par pamatu jebkuram nākamajam valdības lēmumam, jo to vidū ir uzņēmumu novērtējums un detalizēti uzdevumi nākotnes stratēģiju izstrādei.

Vairākkārt pārjautājot, vai darbs pie LMT un “Tet” darījuma radīs saistības 30 000 eiro apmērā, Valainis atkārtoja, ka uz 30. septembri konsultantiem samaksāti 30 000 eiro.

Patlaban notiek paveikto darbu pieņemšana.

Ja tiks pieņemti visi darbi, izmaksas atbilstoši pakalpojumu sniedzēja gaidām sasniegs 39% no kopējās līguma summas.

Viņš uzsvēra, ka šī summa nebūs tuvu četriem miljoniem eiro un izmaksas būs ievērojami zemākas, taču konkrētas detaļas atklāt nevarēja.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka nav pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem.

Gluži pretēji, valdība uzdevusi kopā ar konsultantiem izstrādāt arī citus alternatīvus scenārijus, pie kuriem paredzēts nonākt līdz 1. decembrim.

Par šo darbu tiks maksāts esošā līguma ietvaros.

Valainis norādīja, ka liela daļa valdības uzdoto darbu jau ir paveikta, jo iepriekš EM vērtējusi dažādus scenārijus.

Patlaban tie jāaktualizē un jāpapildina ar aprēķiniem par nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu, lai darījumu īstenotu vienkāršākā struktūrā.

Ministrs neparedz izmaksu pieaugumu vai nepieciešamību maksāt papildus par šo darbu.

EM pati var atjaunot pašreizējos datus bez konsultantu piesaistes.

Savukārt turpmākajos posmos valdībai neatkarīgi no izvēlētā scenārija būs nepieciešama palīdzība valsts interešu aizstāvēšanai.

Komentējot investoru interesi, Valainis sacīja, ka tā saglabājas.

Kopumā uzrunāti aptuveni 70 investori, tostarp ar “J.P. Morgan” biznesa klientu tīkla starpniecību.

Liela daļa investoru apstiprinājuši gatavību iesaistīties turpmākās sarunās, un atsevišķi investori ir gatavi padziļināti apspriesties par dalību darījuma īstenošanā.

Kā vēstīts, Kulbergs 30. septembrī paziņoja, ka darījuma sagatavošanā nelietderīgi iztērēti vairāki miljoni eiro un aicināja pārtraukt līgumus ar konsultantiem.

Toreiz premjers apgalvoja, ka iztērēti 13,6 miljoni eiro, lai gan šāda summa būtu sasniegta, ja projekts tiktu pabeigts līdz gada beigām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc premjera paziņojuma 1. oktobrī konsultantu darbs un maksājumi tika apturēti.

TV3 raidījums vēstīja, ka ASV investīciju bankai “J.P. Morgan” par “Tet” un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma sagatavošanu līdz pirkuma līguma parakstīšanai pienākas 300 000 eiro mēnesī.

Kā noskaidrojis raidījums, par trim šīs vasaras mēnešiem bankai pienākas 900 000 eiro, bet fiksētā maksa par atsevišķiem darbiem ir vēl 1,1 miljons eiro.

Savukārt lielāko atlīdzību, ko veidotu prēmijas par investora un finansējuma piesaisti, banka saņemtu tikai veiksmīga darījuma gadījumā.

Kopumā “Tet” un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma sagatavošanai nolīgto konsultantu pakalpojumiem līdz augusta beigām iztērēti 4,4 miljoni eiro, taču darījums joprojām nav noslēgts un investors nav piesaistīts.

Darījuma sagatavošana bijusi sadalīta divos posmos.

Pirmajā posmā ar nosaukumu “Sprint” konsultanti izvērtējuši iespējamos darījuma scenārijus, par šo darbu saņemot 1,44 miljonus eiro.

Savukārt otrajā posmā ar nosaukumu “Milda” veikta uzņēmumu padziļinātā izpēte un gatavota kapitāldaļu iegāde.

Šī posma izmaksas līdz augusta beigām sasniegušas 3,04 miljonus eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas uzņēmumu finanšu, nodokļu, juridiskā, tehniskā un komerciālā padziļinātā izpēte ir pabeigta.

Tomēr pirkuma līguma nav, un jūlijā beidzies arī Latvijas puses un Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia” saprašanās memoranda termiņš.

Savukārt Valainis raidījumam pauda viedokli, ka premjers par darījuma sagatavošanas procesu ticis nepareizi informēts.

Valainis aizstāv konsultantu veikto darbu, norādot, ka padziļinātā izpēte un uzņēmumu novērtējumi būtu nepieciešami neatkarīgi no izvēlētā darījuma scenārija.

Tāpat izstrādātas jaunas uzņēmumu biznesa stratēģijas, kas ļaušot pieņemt informētu lēmumu par turpmāko rīcību.

Premjera padomnieks Valters Bolevics raidījumam pauda viedokli, ka līdzšinējā darījuma struktūra, kas paredz “Telia” kapitāldaļu izpirkšanu, pēc tam daļu akciju piedāvājot biržā un daļu pārdodot privātam investoram, ir kļūdaina.

Viņaprāt, Latvijas pusei arī būtu jācenšas panākt zemāku kapitāldaļu iegādes cenu, jo “Telia” vēloties aiziet no Latvijas tirgus.

Kā vēstīts, Latvijas valsts vairākus gadus risina sarunas ar “Telia” par tai piederošo “Tet” un LMT kapitāldaļu izpirkšanu.

“Telia” jau bija parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un LVRTC par visu tai piederošo “Tet” un LMT akciju pārdošanu.

Pašlaik valstij “Possessor” personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” pieder 49% “Tet” daļu.

Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, bet Latvijas pusei ar LVRTC starpniecību pieder 23%, “Tet” pieder 23%, bet “Possessor” pieder 5%.