Valdība otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar informatīvo ziņojumu par Latvijas sadarbību ar Franciju aizsardzības jautājumos.

Melnis pirms sēdes teica, ka ziņojums ir par Latvijas iespējamo pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai “Forward Nuclear Deterrence Initiative” un iespējamu papildu “karavīru un spēju” nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Vienlaikus kodolatturēšanas iniciatīvas jautājumā vēl esot nepieciešamas diskusijas.

Tāpat Melnis atgādināja, ka Latvija jau šobrīd ir zem NATO kodollietussarga.

Savukārt premjers Andris Kulbergs (AS) pēc sēdes žurnālistiem teica, ka šonedēļ dosies uz Briseli, kur ar Francijas pārstāvjiem, tai skaitā arī, iespējams, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pārrunās šos jautājumus.

Pirms tam viņš negribot atklāt sīkākas detaļas.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka Latviju aizsardzībā interesē tas, kas valstī iztrūkst, proti, gaisa aizsardzība, ballistiskā un pretgaisa aizsardzība.

Kulbergs jau 23. septembrī paziņoja, ka prezidents Makrons ir piekritis sākt sarunas ar Latviju par pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai “Forward Nuclear Deterrence Initiative”, un tuvākajā laikā šo sarunu sākšanai Latvijā ieradīsies Francijas delegācija.

Tāpat Makrons, pēc Kulberga paustā, paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā.

Šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību.

Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 30. septembrī paziņoja, ka, ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus.

Lietuvas Seims septembrī pirmajā balsojumā atbalstīja konstitūcijā noteiktā aizlieguma izvietot kodolieročus valsts teritorijā atcelšanu.

Pašlaik konstitūcijas 137. pants nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči vai ārvalstu militārās bāzes.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas Satversmē šāda aizlieguma nav.

Viņš stāstīja, ka 2003. gadā, Latvijai gatavojoties iestāties NATO, katra dalībvalsts esot apliecinājusi, ka tai nebūs nekāda veida ierobežojumu īstenot pilnu NATO kolektīvās drošības mehānismu, tai skaitā arī dalību kodolatturēšanas sistēmā.

“Ja tāda nepieciešamība būs un ja tāds NATO kolektīvs lēmums būs, Latvijā tiks izvietoti kodolieroči,”

sprieda Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patlaban nenotiek nekādas konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā.

Komentējot Lielbritānijas izteikto piedāvājumu kodolaizsardzībai Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstīm – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Nīderlandei, Rinkēvičs sprieda – ja nebūtu kodolieroču aizsardzības, Eiropā jau sen būtu izpletušies vairāki konvencionāli kari.

Kodolieroču izmantošana ir pats galējais līdzeklis, bet tie attur agresoru no neprognozējamām vai plašām darbībām, vērtēja Rinkēvičs.

Politiķis norādīja, ka Lielbritānija jau ir daļa no NATO kodolatturēšanas sistēmas un Latvija jau šobrīd ir zem NATO kodolvairoga, ko nodrošina ASV un Lielbritānija, bet Latvija kā JEF dalībvalsts pozitīvi raugās uz visiem papildu drošības pasākumiem un elementiem.