liepajniekiem.lv
Savukārt ārpusē pie žoga līdz ar zemi nolīdzināti pašas pirms 20 gadiem stādītie ceriņu krūmi.
Tomēr Valsts policija (VP) tīši izdarītu noziegumu situācijā nesaskata.
Vainu nenoliedz
Vasarnīcas īpašnieces dēls Kārlis (vārds mainīts) pastāsta, ka kaimiņi, kas kokus un krūmus zāģējuši, nemaz nedzīvo blakus īpašumā, bet gan vēl tālāk.
Kas vainīgi, sapratuši uzreiz pēc nodarījuma konstatēšanas kādā pirmdienas dienā.
Abi ar mammu Ječos bijuši vien divas dienas iepriekš, tad arī manījuši, ka kaimiņi izzāģē ielu. Taču visas darbības dienas vidū pārtrauktas tieši pirms viņu īpašuma.
Jau tobrīd Kārlis bažījies, vai tik kaimiņi nenogaida, kamēr saimnieki aizbrauks, tāpēc sabildējis ap īpašumu esošo teritoriju.
“Kaimiņi saka, ka viņiem tika dota atļauja no domes, lai varētu izbraukt pa ielu ar smago tehniku, jo pērn viņiem nodega māja un nu jābūvē jauna.
Sazvanījām Rucavas pārvaldi, lai uzzinātu, ka no viņu puses atļauja nav dota, jo viņi tādas neizsniedz. To darot Dienvidkurzemes būvvaldes apzaļumošanas daļa. Sazvanījām arī to. Tur mani savienoja ar nodaļas priekšnieka vietnieku Miku Admidiņu.
Izstāstīju situāciju, un viņš paziņoja, ka nekādas atļaujas nav izsniegtas un pēc konsultācijas ar juristu norādīja, ka tā bijusi nelikumīga zāģēšana,” stāsta Kārlis.
Pašvaldības pārstāvim nosūtījuši arī fotogrāfijas ar to, kā īpašums izskatījās pirms zāģēšanas un pēc tās.
Kārlis norāda, ka no pašvaldības saņēmis mudinājumu sazināties ar VP, jo kaimiņu rīcība bijusi pretlikumīga. Likumsargi Ječos ieradušies tajā pašā dienā.
“Pēkšņi blakus uzradās arī vainīgās personas. Viņi savu vainu policijai nenoliedza.
Policijas darbinieki apskatīja notikuma vietu un visu ielu un komentēja, ka tā nedrīkst darīt. Vainīgās personas veica verbālus pārmetumus mammai, līdz policists lika to pārtraukt.
Mamma turpat uz vietas uzrakstīja iesniegumu, minot materiālos zaudējumus. Iesniegumā tika norādīta gan mammas deklarētā adrese, gan telefona numurs. Pēc vairāk nekā mēneša no policijas vēl nebijām saņēmuši nekādu informāciju par lietas virzību.”
Krimināllietu neuzsāks
Vasarnīcas īpašniece VP uzrakstījusi iesniegumu, lai saņemtu informāciju par to, kas ar lietu notiek tālāk. Tas tika reģistrēts Liepājas Valsts policijas iecirknī Bāriņu ielā 3.
Darbiniece, datorā veicot pārskatu par šo gadījumu, pamanījusi, ka tas nemaz nav reģistrēts sistēmā.
“Turpat ieteica uzrakstīt vēl vienu iesniegumu par to, lai VP izsniedz notikuma dienā pieņemtā iesnieguma kopiju. Pēkšņi tajā pašā dienā mammai zvana policijas darbinieks, kurš teica, ka viņš laikam atbildi par notikumu esot nosūtījis citai personai ar tādu pašu vārdu, uzvārdu un personas kodu kā manai mammai!” sašutis ir īpašnieces dēls.
Viņš piemetina, ka līdz šim uz vairākiem oficiāliem iesniegumiem saņēmuši nevis rakstiskas atbildes, bet gan telefona zvanus.
Pagājušonedēļ beidzot saņēmuši vēstuli, kurā VP norāda, ka krimināllieta netiks uzsākta.
Inspektors Marģers Briedis telefonsarunā arī atzinis, ka pats uz vietas nav bijis un visu informāciju saņēmis no kolēģa.
VP ziņojumā māte ar dēlu manījuši vairākas neprecizitātes. Piemēram, minēts, ka “resoriskās pārbaudes gaitā tika noskaidrots, ka ielā tika veikti ar Rucavas pašvaldību saskaņoti zaru un krūmu attīrīšanas darbi, lai atvieglotu operatīvo dienestu un citu transportlīdzekļu piekļūšanu vasarnīcām”.
Kārlis lēš, ka VP darbiniekiem tomēr vajadzētu zināt, ka tāda Rucavas pašvaldība vairs nepastāv.
Savukārt Rucavas un Dunikas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese norāda, ka arī no pārvaldes nav izsniegta nekāda rakstiska atļauja par šādu darbu veikšanu.
“Par šo gadījumu esmu informēta no visām pusēm. Tas cilvēks, kurš izzāģēja ielu, mutiski informēja jeb lūdza iespēju apzāģēt krūmiem zarus. Viņš interesējās par savām iespējām, jo viņa teritorijā nākuši krūmāji, kas traucēja piekļūšanu īpašumam.
Pēc Civillikuma ir noteikts, ka to, kas ir viņa īpašumā, viņš drīkst nozāģēt vai kā citādi no tā atbrīvoties. Tas ir atļauts.
Attiecīgi, kā tālāk tas ir izvērsies un kā cilvēks ir sapratis vai izpratis šo zaru apzāģēšanu vai teritorijas atbrīvošanu no apgrūtinājuma, ir viņa paša individuālā izpratne.
Tādēļ arī ir izveidojusies šāda situācija, kur kaut kas ir pārprasts,” skaidro A. Kaunese.
Tāpat VP vēstulē krimināllietas neuzsākšana pamatota ar to, ka kaimiņa rīcībā trūkst noziedzīga nodarījuma objektīvās puses jeb nodoma tīši bojāt privātīpašumu.
Tam nepiekrītot, Maija kopā ar dēlu otrdien uzrakstījuši jaunu iesniegumu ģenerālprokuratūrai par lēmuma pārsūdzēšanu.
Tajā māte ar dēlu norāda gan neprecīzi nosaukto pašvaldību, gan to, ka VP ziņojumā nav minēta atbildība par bojāto žogu, ienākšanu privātīpašumā un uz tā esošo koku nociršana.
Viņi cer, ka tomēr tiks uzsākta krimināllieta par apzinātu īpašuma bojāšanu.
VP inspektors M. Briedis portālam norāda, ka lietas materiālus nekomentēs.
Līdzīgu atbildi iegūstam arī no VP pārstāves Madaras Šeršņovas, kas norāda, ka atteikuma materiāla saturs vasarnīcas īpašniecei ir zināms un policijas darbinieki to tālāk neizpaudīs un nekomentēs.
Kā arī, ka sievietei ir tiesības izmantot savu iespēju pieņemto lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
