liepajniekiem.lv
Pirms PSRS okupācijas Raiņa ielu dēvēja par Zigfrīda Meierovica ielu, un, tuvojoties pirmā Latvijas ārlietu ministra un durbenieka nāves gadadienai, entuziasti rosina pašvaldību mainīt ielas nosaukumu.
Pirmā iniciatīva izgāzās
Līdz 1931. gadam ielu sauca par Liepājas ielu, taču tā gada jūnijā svinīgā pasākumā ar vairākiem valsts darbiniekiem tika pasludināts jauns nosaukums – Zigfrīda Meierovica iela.
“Publiskās atmiņas centrs” savā vēstulē norāda, ka PSRS okupācijas varai Meierovica vārds bija nevēlams, tāpēc 1940. gadā tā ielu vēlreiz pārdēvēja.
“Tas bija padomju varas centiens no vēsturiskās atmiņas izdzēst Meierovica vārdu. Tas centiens joprojām dzīvo Durbē ar pašreizējo ielas nosaukumu,”
uzskata Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs.
Iecere paredz, ka jauno nosaukumu piešķirtu Durbes galvenajai – Raiņa – ielai.
“Raiņa ielas nosaukums pie mums ir mānīgs. Tas ir labs nosaukums, latvisks, visiem zināms un atbalstāms, bet Durbē tam nav konteksta,” norāda durbenieks.
Vienreiz jau ko šādu mēģinājuši panākt – 2017. gadā, kad nosaukuma maiņu ierosināja senioru biedrība.
“Toreiz tas neizdevās. Pašvaldība visam ļāva ritēt savu gaitu, visu organizēja likuma noteiktajā kārtībā – 2018. gadā bija iedzīvotāju aptaujas un apspriešanas. Toreiz no vietējiem bija liela pretestība.
Viens no bēdīgākajiem iemesliem bija materiālais, jo daudziem šajā ielā ir īpašumi, kuriem būtu jālabo zemesgrāmata. Un nebija zināms, vai būs kāds atbalsts no valsts vai pašvaldības.
Iemigusi bija arī cilvēku domāšana, un daudzi pie Raiņa ielas nosaukuma bija pieraduši.”
Toreiz uz sanāksmi ieradās vien aptuveni 20 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijusi pret izmaiņām. Skaļākie bijuši vecākie iedzīvotāji un toreizējais Saeimas deputāts, kurš dzīvoja Durbē.
R. Bahs lēš, ka arī pretestība no tik ietekmīgiem personāžiem daudz ko mainījusi.
Viņš ar citiem līdzīgi domājošajiem nezaudēja cerību, ticēja, ka jautājums kādreiz tiks atkārtoti ierosināts, jo nāks jaunas paaudzes, kas domās citādi.
Muzeja vadītājs ir pārliecināts, ka pašlaik daudzi domā brīvāk un vairs tik ļoti necenšas pieturēties pie padomju laikā pierastā.
Pagaidām bez solījumiem
22. augustā būs Zigfrīda Annas Meierovica 100. nāves gadadiena. “Publiskās atmiņas centrs” norāda, ka vēlētos, lai līdz šim datumam ielai jau būtu piešķirts jauns nosaukums.
Atbalstu par iniciatīvas īstenošanu viņi saņēmuši gan no Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, gan no ārlietu ministres Baibas Bražes.
“Z. A. Meierovics ir nozīmīga personība Latvijas Republikas izveidē un tās starptautiskā atzīšanā. Viņa vadībā izveidoja Ārlietu ministriju, noteica valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus – Latvijas atzīšanu de iure, uzņemšanu Tautu Savienībā un Baltijas valstu savienības noslēgšanu.
Piemiņas saglabāšanai Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta viena no galvenajām Ārlietu ministrijas sanāksmju zālēm.
Novērtējot Z. A. Meierovica devumu Latvijas labā, ministrija atbalsta “Publiskās atmiņas centra” iniciatīvu atgriezt Raiņa ielai Durbē tās vēsturisko nosaukumu, kāds tai tas bija, pirms Latviju okupēja, un pārdēvēt to pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā,” vēsta B. Braže.
Savukārt I. Mūrnieces atbildē izskanēja aicinājums Dienvidkurzemes pašvaldībai iesaistīties: “Aicinām “Publiskās atmiņas centru” sadarbībā ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, kuras kompetencē ir jautājums par ielu nosaukumu mainu, iemūžinās Zigfrīda Annas Meierovica piemiņu, rodot piemērotāko risinājumu, kas atbilst gan Durbes pilsētas iedzīvotāju, gan Latvijas sabiedrības interesēm kopumā.”
R. Bahs gan nelolo cerības, ka jautājums varētu tikt atrisināts tik drīz, cik biedrība to vēlētos. Viņš uzsver, ka, lai gan ideja nāk no citurienes, darītājiem jābūt pašiem.
“Mums, vietējiem, ir jāpieņem šis lēmums, pašvaldībai ir jāizvēlas to virzīt tālāk.”
Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs gan norāda, ka nevar ignorēt to, ka pirms dažiem gadiem liela daļa Durbes iedzīvotāju šādas izmaiņas nevēlējās.
“Jāievēro, ka iepriekšējā publiskajā apspriešanā tika iesaistīti iedzīvotāji un saskaņā ar likumu pašvaldība darbojas vietējo iedzīvotāju interesēs.
Ja būtu vēlme šādu lietu darīt, tad būtu atkārtoti jārīko publiskā apspriešana. Bet, lai to sarīkotu, ir noteikts darbību kopums un ir nepieciešams konkrēts laika periods. To nevar izdarīt uzreiz.”
Domes pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka pašvaldība jau ir pilnībā atjaunojusi ēku, kurā Z. A. Meierovics dzimis. Kā arī 2017. gadā vērienīgi, kopā ar tā brīža ārlietu ministru un pašreizējo Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, tika atzīmēta slavenā durbenieka 130. jubileja.
“Mēs vairāk akcentējam tos notikumus, kas saistīti ar šī valstsvīra dzimšanu,
jo nelaimes gadījums, kurā viņš gāja bojā, ir vairāk saistīts ar Sēmes pusi.
Droši vien, tuvojoties kādiem apaļiem dzimšanas vai valsts svētkiem, šo jautājumu varētu atkārtoti virzīt publiskai apspriešanai. Jo tas tomēr skar iedzīvotājus, kā arī ir iespējamās izmaksas,” norāda A. Radzevičs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
