Ligita Kupčus-Apēna, "Kurzemes Vārds"
"3K"
Koncertzāle nav tikai skaists arhitektūras objekts, bet arī viena no izcilākajām profesionālās mākslas skatuvēm Latvijā.
Un savas pastāvēšanas 10 gadus tā šoruden atzīmē ar vairāku nedēļu ilgu notikumu kopumu dažādās mākslas formās dažādām auditorijām.
Daļa no Eiropas mūzikas industrijas
“Šis būs viens no sarežģītākajiem un komplicētākajiem projektiem mūsu vēsturē, bet tieši tāds arī atbilst jubilejai,” saka T. Tomsons, apliecinot, ka koncertzāle savu desmitgadi svinēs ar vērienu.
“Joprojām, katru rītu ejot uz darbu, es apbrīnoju šo ēku un priecājos, ka Liepājā tāda ir.”
Viņš uzskata, ka koncertzāles nozīme sniedzas tālu ārpus Kurzemes robežām. Šeit mājo gan Liepājas Simfoniskais orķestris, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kas kopā rada īpašu radošo garu.
Pēc statistikas datiem, visaktīvākie pasākumu apmeklētāji ir liepājnieki un apkārtējā reģiona ļaudis, taču ir koncerti, kuros teju puse skatītāju ir rīdzinieki.
“Tas ir lieliski, jo koncertzālei ir milzīgs potenciāls attīstīt arī tūrisma industriju. Restorāni un viesnīcas uzreiz izjūt, ja pie mums ir lieli notikumi, īpaši ārpus sezonas,”
saka vadītājs.
Šeit uzstājušies pasaules līmeņa mākslinieki un orķestri. T. Tomsons min Berlīnes filharmoniķus, Freiburgas baroka orķestri.
“Mēs kļūstam par daļu no Eiropas mūzikas industrijas, jo arī mūsu cilvēki ir pelnījuši dzirdēt to, ko piedāvā lielākās koncertzāles,” uzskata T. Tomsons.
Rīdzinieki un lietuvieši
Lielākās grūtības sagādā ierobežotais potenciālās auditorijas skaits, īpaši darba dienās.
“Ja piektdienās un sestdienās mums ir vieglāk piesaistīt viesus no Rīgas vai Lietuvas, tad, ja izcils mākslinieks var atbraukt tikai nedēļas sākumā, bieži nākas no sadarbības atteikties,” skaidro vadītājs.
Patlaban lietuviešu klausītāju īpatsvars sasniedz 10–15%, īpaši simfonisko koncertu laikā.
“Kaimiņvalsts iedzīvotāju uzplūdi sākās pēc kovida laika, kad viņi atklāja, ka mums ir koncertzāle. Bet mēs arī strādājam uz to – tulkojam tekstus lietuviešu valodā, piedāvājam bukletus un informāciju sociālajos medijos tieši Klaipēdas un Palangas iedzīvotājiem.
Klaipēdā nav simfoniskā orķestra, un ar to mēs varam vinnēt.”
Nākotnē koncertzāle vēlas kļūt vēl atvērtāka dažādām sabiedrības grupām. Kad martā apskatei bija izlikta animācijas filmai “Straume” piešķirtā “Oskara” statuete, tā pievilināja interesentus, un daudzi uz “Lielo dzintaru” tās dēļ atnāca pirmo reizi.
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka koncertzālēm, ne tikai mūsu, ir jābūt daudz atvērtākām, cilvēkiem ir jādod ziņa, ka šī ir ēka, ko var apmeklēt ne tikai vakaros ar sarkano paklāju. Tai ir jādzīvo arī dienas laikā.
Tādēļ plānots pārveidot pirmā stāva izstāžu zāli par daudzfunkcionālu kopienas telpu, kur cilvēki varēs atpūsties, strādāt ar datoru vai uzlādēt telefonu, vienlaikus baudot izstādes.”
Dāvana – digitālās ērģeles
Koncertzāle sev jubilejā uzdāvinājusi ilgi gaidītu dāvanu. Tas ir jauns digitālais ērģeļinstruments, viens no pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnas iecienītākajiem modeļiem.
“Ar Ivetu konsultējāmies par instrumentu, un rezultātā mums ir jaunākais modelis, kas ir ergonomisks, ar pārdomātu pogu izvietojumu, atvieglo kustības ērģelniekam. Arī elektrosistēma ir vismodernākā,” stāsta koncertzāles vadītājs.
Ērģeles izgatavotas no gaiša ozolkoka, īpaši piemeklējot toni, lai tās izceltos uz skatuves grīdas. Instruments “Lielajam dzintaram” speciāli pasūtīts un gatavots Vācijā.
“Pusotra līdz divu gadu garumā sazinājos ar vācu meistaru Mihaelu Aihleru. Viņš kopā ar sievu pats atveda instrumentu uz Liepāju,”
teic T. Tomsons.
Instrumenta iegāde bija kopīgs mērķis gan koncertzāles vadībai, gan tās attīstības biedrībai.
Biedrības vadītājs Ainars Kreics skaidro, ka daļa līdzekļu nākusi no biedrības biedru naudām, kas ir 500 eiro gadā, taču lielāko daļu saziedojuši uzņēmēji.
“Katrs uzņēmējs pārsvarā ziedoja vienu līdz divus tūkstošus eiro. Naudu savācām diezgan ātri, jau gada sākumā bija nepieciešamā summa, bet pirkums ievilkās dokumentu kārtošanas dēļ.”
Lielu atbalstu sniedza arī uzņēmums “Stena Line”, kas instrumentu no Vācijas uz Liepāju atgādāja bez maksas.
Top skaņdarbi orķestrim
Kāpēc koncertzālei bija vajadzīgas savas ērģeles? T. Tomsons skaidro, ka līdz šim instrumenti nomāti no Jūrmalas, un katru reizi tas izmaksājis ap 2500 eiro.
“Ērģeles nav tikai baznīcas instruments. 20. gadsimtā daudzi komponisti tās sāka iekļaut, sacerot laicīgo mūziku. Ir simfoniski darbi, kas baznīcai nav piemēroti, bet koncertzālē tie atdzīvojas.
Bez sava instrumenta bijām ierobežoti repertuārā – mūsu klausītāji dažus skaņdarbus vienkārši nevarēja dzirdēt.”
Jaunais instruments ir mobils, un to ir iespējams izmantot arī ārpus koncertzāles telpām. Tas noderēs arī LMMDV audzēkņiem kā treniņu instruments, mācoties ērģeļspēli.
Liepājai ir senas un noturīgas ērģeļmūzikas tradīcijas – Sv. Trīsvienības katedrālē ik gadu notiek ērģeļmūzikas festivāls, taču tur nevar uzstāties simfoniskais orķestris.
“Tagad mums būs iespēja pasūtīt un atskaņot arī jauntapušas partitūras. Komponists Jēkabs Jančevskis jau sarakstījis skaņdarbu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un, domāju, viņam sekos arī citi,” piebilst T. Tomsons.
Uzziņai
Koncertzāles 10 gadu jubilejas programmas akcenti
- Umu Sangarē (Mali) – viena no Āfrikas spožākajām balsīm;
- Pasaulslavenā vijolniece Patrīcija Kopačinska kopā ar orķestri “Kremerata Baltica”;
- Bērnu programma ar muzikālu izrādi ģimenēm “Liepu tēva teikas”;
- Noslēguma koncerts: Arnolda Šēnberga “Gurres dziesmas” – 250 mūziķi, divi orķestri un trīs kori.
Fakti par “Lielo dzintaru”
Atklāšana: 2015. gada 6. novembrī.
Arhitekts: Folkers Gīnke (Austrija).
Primārā funkcija: reģionāla koncertzāle, mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai.
Pasākumi: vidēji gadā ap 250.
Īpašie viesi beidzamajos gados: Berlīnes filharmoniķi, Freiburgas baroka orķestris, Elīna Garanča, Andris Nelsons u.c.
Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši:
