Lavrovs šādi izteicās preses konferencē pēc sarunām ar Jordānijas ārlietu ministru Aimanu as Safadi.

“Mēs esam par to, lai šīs garantijas būtu patiešām uzticamas,” Lavrovs sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu par drošības garantijām Ukrainai, kas tika apspriestas nesen notikušajos samitos – ASV un Krievijas līderu sarunās Aļaskā, kā arī ASV, Ukrainas un Eiropas līderu sarunās Vašingtonā.

Lavrovs par “labu piemēru” nosauca provizoriskās vienošanās, kas, pēc viņa teiktā, tika panāktas 2022.gada aprīlī Stambulā notikušajās Krievijas un Ukrainas sarunās.

Starp toreiz izskanējušajiem principiem Krievijas ārlietu ministrs nosauca “Ukrainas atteikšanos pievienoties NATO vai citiem militārajiem blokiem, Ukrainas neitrālā un no kodolieročiem brīvā statusa apstiprināšanu”.

Pēc Lavrova teiktā, ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm Krievijai, Ķīnai, ASV, Lielbritānijai un Francijai bija jākļūst par drošības garantiem.

ASV un Eiropas amatpersonas teikušas, ka tuvākajā laikā varētu notikt tiešas Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunas, taču Lavrovs norādīja, ka līdz šādām augstākā līmeņa sarunām vēl tāls ceļš ejams.

“Mēs esam gatavi jebkuram formātam, bet, kad runa ir par samitiem, tiem ir visrūpīgākajā veidā jāgatavojas visos iepriekšējos posmos, lai samiti nepārvērstos par situācijas pasliktināšanu, bet gan patiešām pieliktu punktu tajās sarunās, kuras mēs esam gatavi turpināt,” sacīja Lavrovs.

Viņš arī pauda, ka Putins “ierosināja domāt par delegāciju vadītāju līmeņa paaugstināšanu” nesen notikušajā sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad Tramps pirmdien tikšanās laikā ar Zelenski un Eiropas līderiem Vašingtonā piezvanīja Krievijas diktatoram.

Lavrovs sacīja, ka Maskava ir ierosinājusi dažādu darba grupu izveidi, kurās Ukraina un Krievija varētu apspriest dažādus miera noregulējuma aspektus, arī politiskus jautājumus.