liepajniekiem.lv
Kārtībsargi aprunājas ar satiksmes noteikumu pārkāpējiem, bet tikmēr nevaļīgie baras – jūs nevarat citur tās mašīnas apturēt?!
Tīrākais bardaks
“Vecāki grib, kā labāk, – bērnu pievest tuvāk skolai, bet šeit nebūs īstā vieta, kur apstāties, jo to neļauj ne ceļa platums, ne ceļa zīme,” skaidro Liepājas pašvaldības policijas (LPP) Transporta kontroles nodaļas inspektors Valdis Kronbergs.
Kamēr autovadītāji sastājas K. Valdemāra ielā, Rožu ielā izveidojas sastrēgums.
Tas būtu mazākais, bet apdraudēti ir bērni, kuri skrien pāri ielai, pat lien zem ceļa barjerām, un šo nedrošību rada paši vecāki.
“Katru rītu trijās rindās uz sliedēm,” saka Nadīna, kura dzīvo blakus skolai. Stāv automašīnas, no abām pusēm spiesti stāvēt tramvaji.
“Es saprotu vecākus, kas izlaiž bērniņu. Tās vēl ir sekundes.
Bet ir vecāki, kuri apstājas uz sliedēm, izkāpj paši, apiet apkārt, atver bērnam durtiņas. Iedod somu, vēl pakomunicē.
Cits pat aizved bērnu līdz skolas durvīm, bet mašīna stāv uz ielas ar ieslēgtām avārijas gaismām. Tas nav droši bērniem, kuri skrien pāri, lielākā daļa nepaskatās uz abām pusēm,” stāsta sieviete.
Tad, kad ierodas policija, tik klaji bīstamu situāciju neesot. Tiklīdz kontroles nav, uzreiz viss pa vecam.
Steidzīgajiem vecākiem nav laika aprunāties ar portālu, izdodas uzklausīt vien Ata viedokli.
“Te ir bardaks tīrākais,”
saka skolnieka tētis.
Arī viņš atved bērnu ar automašīnu, bet apstājas kvartālam otrā pusē, kur tas ir atļauts, un tad pavada atvasi uz skolu.
Atis ir sašutis par citu pieaugušo rīcību: “Mašīna apstājas, mazie bērni kāpj laukā, tramvajs nāk pretī! Vai vecāki tiesības ir nopirkuši?!”
Nekādi nav iespējams šeit sakārtot infrastruktūru tā, lai vecāki varētu izlaist bērnus, jo vienā pusē ir parks, ielas vidū ir tramvaja līnija, bet otrā pusē – skolas ēka, norāda V. Kronbergs.
“Veselība bērniem ir kārtībā, varētu arī divsimt metru paiet kājām, tas nāktu tikai par labu – no rīta pastaigāt,” viņš uzsver.
Gaida satiksmes auditu
Jāņa Čakstes vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ilona Leitāne stāsta, ka skolas vadību, protams, uztrauc nedrošā situācija uz ielas. “Tā ir pirmkārt vecāku atbildība,” viņa uzsver.
Skola rakstījusi vecākiem vēstules par drošību, problēma uzsvērta topošo pirmklasnieku vecākiem. Pedagogi audzināšanas stundās pārrunā ar bērniem ceļu satiksmes drošības jautājumus.
“No savas puses esam darījuši un darām to, ko varam. Bet jūs jau redzat, kas tur notiek, un tā ir gadu gadiem.
Sanāk, ka skolā stāsta vienu, bet vecāki diemžēl dara pretēji – savu ērtību dēļ izlaiž bērnu nedrošā vidē,” viņa pauž.
Pirms pāris gadiem toreizējā direktore Inta Freiberga runājusi ar pašvaldību par pārejas izveidi, tomēr viss palika tā, kā ir.
Lai vecākiem atvieglotu bērnu atvešanu uz skolu un apkaimē neveidotos sastrēgumi, pagājušā gada nogalē Liepājas pašvaldība daļā Jēkaba Janševska ielas noteica vienvirziena kustību – no K. Valdemāra uz Alejas ielu.
Izbūvēts ātrumvalnis, saliktas ceļazīmes, barjeras, – satiksmes drošības uzlabojumus uzskaita izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Domes Transporta infrastruktūras komisija šā gada aprīlī skatīja liepājnieku ierosinājumu ierīkot šeit regulējamu gājēju pāreju un nonāca pie secinājuma, ka piešķirt priekšrocību gājējiem šajā sarežģītajā vietā ir bīstami.
Luksofors neatrisinās situāciju, ka autovadītāji izlaiž bērnus uz sliedēm, turklāt sastrēgumstundās vēl vairāk tiks bloķēta satiksme.
“Drošai ielas šķērsošanai ir nodrošināti Rožu un K. Valdemāra ielas vai Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumi, kuri abi ir regulējami,”
sēdē teica Komunālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Jākobsons.
Liepājas pašvaldība pasūtījusi CSDD veikt ceļu satiksmes auditu, lai saprastu, kādi vēl ir iespējamie satiksmes organizācijas risinājumi. “Audits pašlaik ir procesā,” norāda D. Jēriņš.
Iespēju robežās LPP turpinās rītos pabūt pie skolas, aprunāties ar vecākiem, kas ved bērnus. Taču kārtībsargu resursi nav tik lieli, lai pie katras izglītības iestādes noliktu policistu.
Līdzīgas situācijas veidojas arī pie daudziem bērnudārziem.
V. Kronbergs stāsta, ka autovadītājiem visur ir viens un tas pats arguments. “Apstājas krustojumos, zem zīmēm, un – es tikai uz mirkli, es tikai uz minūti!” atzīmē inspektors.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.