liepajniekiem.lv
Jūrmalnieki mūs uzņēma kā dārgus viesus, un šī bija burvīga atvasaras diena labā kolēģu kompānijā, taču tikpat godīgi man jums jāsaka, no sirds iesaku katru vietu, kur todien pabijām.
Kā vardītes pa Ķemeru purvu
Jāatzīstas, ka Jūrmala man līdz šim bija visai sveša vieta. Esmu vienreiz bijusi uz koncertu Dzintaru koncertzālē, turp mani aizveda draugi, bet otrreiz ar ģimeni pirms kādiem gadiem 20 aizbraucām uz akvaparku. Tas arī viss.
Jo būsim godīgi, mums, liepājniekiem, nav vajadzības meklēt kūrortu, tāds mums pašiem ir.
Tāpēc Jūrmalas tūrisma piedāvājumu iepazinu ar lielu aizrautību. Un galvenokārt šis būs stāsts par cilvēkiem, ko sastapu.
Ja neskaita to, ka dienu iepriekš ierados viesnīcā “Lielupe” un uzreiz liftā saskrējos ar liepājnieku Robertu Savaļnieku, jo nacionālā futbola izlase bija sapulcināta uz treniņnometni pirms mačiem ar Andoru un Angliju, mūsu rīts sākās ar galveno piedzīvojumu – Ķemeru tīreļa apmeklējumu.
Gids mūs sagaida ar gumijas zābakiem un purva kurpēm, un mēs dodamies iekšā purvā, kā neveikli vardulēni cilājot kājas.
Bet Dinārs ir pieredzējis pavadonis, redzējis simtiem tādu neveiklo, prot iedrošināt un izklaidēt.
Viņš gan iepazīstina ar purva dabas vērtībām, izstāsta par vaivariņiem un skaidro zemsedzes krāsojumu, gan šūpojas viltīgajās vietās, izrāda akačus un joko par to, cik cilvēku atgriezīsies pēc šīs ekskursijas.
Dināram ir arī lielisks stāsts par kāda kunga 30. dzimšanas dienas svinībām, kurām par godu tapis foto ar jubilāru līdz kaklam purvā.
Bet vispār pa 5000 ha lielo purvu var doties pastaigā arī pa purvā izbūvēto laipu 3,4 km garumā.
Bet Dinārs ar kolēģiem vēl ved purva ūdenskrātuvēs vizināties ar laivām. Iesaku, ar viņu ir ļoti jautri un reizē droši!
Dūņu vannas un klusums Baltajā kuģī
Nākamais mūsu pieturas punkts Ķemeros ir 42 metrus augstais ūdenstornis, kas salīdzinoši nesen ir atjaunots un, no maija līdz oktobrim ieskaitot, ir vieta, no kuras paveras lielisks skats uz apkārtējo ainavu.
Kāds no grupas skaitīja arī pakāpienus, es neatceros, cik daudz to bija, bet kāpiens līdz augšējai platformai ir izaicinošs, taču noteikti tā vērts.
Aleksandra jau daudzus gadus rūpējas par Jūrmalas viesiem un ar visu sirdi lepojas par savu dzimto vietu, viņa veidojusi mums maršrutu, cenšoties izrādīt visu interesantāko.
Aleksandra skumji izstāsta par 1936. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta celto Ķemeru sanatorijas namu,
kas diemžēl joprojām stāv nepieejams publikai.
Savus profesionāļa komentārus par tā dēvēto Balto kuģi neliedz arī žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks, kurš pastāsta dažas nianses par nama arhitektūru.
Parkā pie viesnīcas, kas ir arhitektūras piemineklis, rosās strādnieki, kas ieziemo dobes.
Tālāk dodamies uz leģendāro Mīlestības saliņu ar rotondu un apskatām parka skaistumus lieliskā atvasaras dienā, kādā mūs sveic Jūrmala.
Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela, iespējams, ir visiedvesmojošākais cilvēks, ko satieku Jūrmalas apmeklējuma laikā.
Viņa ir Jaunķemeru sanatorijas izveidotāja Mihaila Malkiela mazmeita, izaugusi pie vectēva darbā, un joprojām “Jaunķemeri” ir viņas dzīve.
Daktere profesionāli aizraujas, atbildot uz jebkuru jautājumu, un iepazīstina mūs ar visām niansēm, kas saistītas ar purva dziedniecisko dūņu izmantošanu medicīnā.
Mums visiem ir iespēja iebāzt rokas uzkarsētajās dūņās, bet kolēģe Solveiga Kaļva kāpj dūņu vannā.
Patiesībā izskatās, ka viņa sēž kafijas biezumu pilnā traukā, un turpmāko brauciena laiku pēc šīs procedūras Solveiga staigās sārtiem vaigiem.
Koka mežģīnes un Cīruļa gleznojumi
Tad jau esam Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā, kas iekārtojies atjaunotā koka arhitektūras paraugā, lai apskatītu seno būvdekoru ekspozīciju – trauslas koka mežģīnes.
Centra vadītājs Gundars pastāsta par citām centra aktivitātēm, lai Jūrmalas skaistumu sakārtotu un namu īpašniekus motivētu atjaunot šīs pērles atbilstoši visiem nosacījumiem.
Šis darbs nav viegls, katra pašvaldība iet savu ceļu, taču Jūrmalā priekšā ilgs un rūpīgs darbs, lai mantojums kalpotu vēl ilgi un priecētu acis un sirdis.
Mēģinām saskaitīt, cik Jūrmalā ir muzeju, bet mums nojūk skaits, tāpēc, kad brauksiet paši, aizejiet paskatīties māju, kur dzīvojusi Aspazija, ielūkojieties laikmetīgās mākslas galerijā dzelzceļa stacijā un nebēdājiet, ja ir lietaina diena, jo pludmale taču mums pašiem Liepājā ir.
Vakars sākas leģendārajā Dzintaru koncertzālē, kur Indra mūs ieved Raimonda Paula iecienītajā grimētavā, izrāda Anša Cīruļa sienas gleznojumus un izstāsta, kā strādā koncertzāles kolektīvs, lai nodrošinātu pasākumu norisi koncertzāles telpās vasarā un ziemā.
Darbinieki skraida kā skudriņas un rosās, lai vakarā varētu sākties pasākums par godu pašvaldības Gada skolotājiem.
Picu noskalot ar alu
Pusdienās mēs dodamies uz “Vaivaru stacijas kitchen” – restorānu, kas darbojas trešo dienu, un saimnieki Kārlis un Anete mūs sagaida mazliet noguruši, bet lepni.
Viņu picērija Vaivaru stacijā ir pazīstama ar savām lieliskajām picām, pēc kurām brauc no visas tuvējās apkārtnes, taču šī vieta strādā tikai vasarās. Tagad ēstuves kolektīvs pārziemos virtuvē.
Kārlis cer, ka šoziem varētu beidzot gadu pabeigt bez mīnusiem un pamazām atsperties peļņai.
Mūs cienā ar lielisku picu, dārzeņu uzkodu un siera kūku, kas kopā ir Restorānu nedēļas piedāvājums. Ēdam gardu muti un slavējam, novēlot saimniekiem daudz klientu un stabilus ienākumus.
Pirms spa kompleksa apmeklējuma un vakariņām vēl pagūstam pie Uģa uz alus darītavu “Prusaks”.
Te mums piedāvā degustēt alu, arī visvairāk pirkto gose vārījumu “Atentāts”, kurš garšo pēc nevainīgas asiņainās Mērijas, izstāsta par to, kā top alus nosaukumi, kurš zīmē etiķetes un kur nonāk alus no šī hipsterīgā Jūrmalas iekšpagalma.
Izrādās, arī pie mums “Miezī” vai “Vītolijā”, tā ka varat iet paši nogaršot “Atentātu”, “Iznireli”, “Bicepsu”, “Rozā luni” un vēl kādu citu.
Ja es jums teiktu, ka biju Jūrmalā pirmo reizi, jūs droši vien neticētu, taču tā patiešām ir, esmu bijusi te, gandrīz caurbraucot, –
uz vienu koncertu un akvaparku ar bērniem pirms gadiem 20.
Tagad es laikam izmantošu iespēju papētīt, kad jūrmalnieki rīkos ekskursiju nedēļu un piedāvās iepazīt savu pilsētu, neakcentējot pludmali un visus tos priekus, ko liepājnieki nemaz citur nemeklē.
Un nevajag, meklējiet tur to, kā mums nav!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
