Darbības virzieni – dažādi

“Priecē, ka lielā novada pastāvēšanas laikā pašvaldība pirmo reizi saaicināja biedrības kopā, un būtu labi, ja tā notiktu vairāk, jo atbalsts ir ļoti vajadzīgs.

Es nedomāju naudu, bet morālo atbalstu – lai mēs, kas ikdienā darbojamies reizēm pat pāri saviem spēkiem, redzam, ka pašvaldība to novērtē.

Ja ne citādāk, tad vismaz paslavē par izdarīto,” saka Daiga Kadeģe no biedrības “Ziemupīte”.

“Novada nevalstiskās organizācijas darbojas dažādos virzienos. “Lursoft” reģistrētas 418, bet aktīvas ir ap 100,” saka pašvaldības vecākā komercdarbības speciāliste Egita Bublauska.

“Ir sieviešu biedrības, kas organizē bērnu un jauniešu pasākumus, arī tādas, kas raksta projektus, lai nopirktu tautas tērpus vai labiekārtotu telpas, iegādātos inventāru. Daudzi ar projektu palīdzību organizē pasākumus – mācības, seminārus, meistarklases, koncertus, tikšanās u. tml.

Pašvaldības atbalsts ir iedzīvotāju iniciatīvu konkurss, kurā var projektam saņemt līdz 1000 eiro finansējumu.”

E. Bublauska uzsver, ka pašvaldībai jāiet rokrokā ar biedrībām, jo tās ir bezpeļņas organizācijas, kurās cilvēki dara brīvprātīgo darbu un savā ziņā pilda pašvaldības funkcijas, palīdz pašvaldībai atrisināt kādus problēmjautājumus, ko tā nevar ierobežota finansējuma dēļ.

Biedrībām iespējams piesaistīt papildu finansējumu, tā ka šajā ziņā ir plašākas iespējas.

Speciāliste piebilst, ka svarīgas ir arī iedzīvotāju kopienas, kas nav reģistrējušas darbību, bet tāpat aktīvi darbojas.

“Biedrības jāpieradina, ka jānāk kopā, jātiekas, jāsadarbojas savstarpēji, jādraudzējas, jo projektu rakstīšanā, projektu mērķu, uzdevumu realizēšanā vajadzīgas komandas.

Cilvēki šodien ir nospiesti, kūtri un diez ko negrib sadarboties, bet mums ir jāmāca un jāmācās, ka jāiet uz priekšu, citam cits jāatbalsta un jāstiprina,”

E. Bublauska aicina saprast, ka šie aicinājumi nav vis politisks solis, bet pašvaldības vēlme sadarboties.

Viņa Dienvidkurzemē ir kontaktpersona ar biedrībām: “Man var piezvanīt, uzrakstīt – par tikšanās reizēm, ierosinājumiem vai jebkurā citā jautājumā kā par nevalstiskajām organizācijām, tā arī iedzīvotāju kopienām, un es atsaukšos. Ja jautājums būs jārisina ar vadību, es to nodošu tālāk.”

Lieliem projektiem 1000 eiro par maz

“Es pārsvarā nodarbojos ar labdarību, esmu savu īpašumu – Sīmaņa Klēvera ābeļdārzu – nodevis koplietošanai, tā ka man ir no citām biedrībām atšķirīgs darbības virziens,” saka “Sendurbes” valdes loceklis Agris Pulkstens, kas par iedzīvotāju iniciatīvas konkursa finansējumu pakāpeniski labiekārto dārzu.

Ar šo iespēju viņš apmierināts, lai gan piebilst, ka šodien par tūkstoš eiro maz ko var iegādāties.

Līdzīgi izsakās D. Kadeģe no “Ziemupītes”: “Biedrībām, kuras veic mazāka apjoma darbības, šī summa varbūt pietiekama, bet tādai kā mēs tā ir par mazu.

Lielākā projektā jādomā, kur dabūt vēl naudu, jo par tūkstoš eiro nevar izdarīt ko lielu.

Esam piedalījušies un atbalstīti visos pašvaldības konkursos, taču gribētos, lai novads padomātu par lielāku summu – līdz 3000 eiro, ka var nevis tikai čabināt un īstenot daļu no ieceres, bet paveikt ko nozīmīgāku.”

Citos ieskatos ir bārteniece Evita Ķuda. Viņa domā, ka, piemēram, lielā pilsētā viena ierīkota puķudobe vai uzstādīts soliņš neizsaka neko, bet mazā pagastā tāds projekts nes lielāku ieguvumu: “Tie ir tādi sīkumi, ko no pašvaldības reizēm grūti sagaidīt, piemēram, smilškaste, kas liekas elementāri ierīkojama. Projekti ir lieliska iespēja, lai sāktu ar mazumiņu un lēnām ietu uz priekšu.”

Sieviete pastāsta, ka nav iesaistījusies ne biedrībā, ne iedzīvotāju padomē projektu dēļ, – tie šķituši kaut kas ļoti sarežģīts.

“Taču tagad esmu iedrošināta, ka arī cilvēks viens var ar pašvaldības atbalstu kaut ko izdarīt savā pagastā. Es Bārtā varētu pamēģināt, tikai jāizdomā, ko,”

E. Ķuda sapratusi, ka šobrīd biedrības raksta projektus galvenokārt izklaides pasākumiem un labiekārtošanai.

Savukārt A. Pulkstens vēl min, ka būtu labi, ja pašvaldība papildus atbalstītu biedrību “Sendurbe” tāpēc, ka tai ir sabiedriskā labuma statuss: “Ja man apstiprina projektu “Liepājas rajona partnerības” konkursā, tad saņemu 70% nepieciešamā finansējuma, bet 30% jāfinansē pašam; šo daļu varētu segt pašvaldība.

Katrā ziņā turpināsim rakstīt projektus un iekārtosim Sīmaņa Klēvera dārzu vēl vairāk, lai cilvēki var tur atpūsties un rīkot privātus svētkus.

Vienlaikus es interesējos arī par citiem projektiem, ar kuru palīdzību gribu sakārtot Klēvera māju, atvērt tajā muzeju.”

Grib uzzināt pieredzi

“Kad Dienvidkurzemē nevalstiskās organizācijas bija no pašvaldības puses atstātas novārtā, tās pulcināja biedrība “Liepājas rajona partnerība” – rīkoja bezmaksas seminārus un pieredzes apmaiņas braucienus,” biedrības projektu koordinatore Elana Alberta-Ate uzsver, ka arī aktīviem cilvēkiem ir vajadzīgs stimuls darboties, iedvesma un idejas.

“Kad veidojām jauno piecgades stratēģiju, aicinājām uzņēmējus, dažādu jomu biedrību pārstāvjus izteikties.

Diskusijās uzsvēra, ka trūkst pašvaldības paldies, jo viņi lielākoties dara bez atalgojuma un brīvprātīgi novada labā – rīko pasākumus, aktivizē vietējās kopienas.

Tā bija liela sāpe, un mēs to sadzirdējām. Kad rīkojām pieredzes apmaiņas braucienu biedrībām, tad aicinājām līdzi pašvaldības pārstāvjus, lai cits ar citu iepazīstas, apmainās kontaktiem, un varbūt rodas kopīga projekta ideja.”

Biedrību cilvēkiem trūkstot pieredzes un esot svarīga iespēja to iegūt kaut vai novada robežās. Lai cilvēks, kurš pārstāv biedrību Jūrmalciemā, iepazīst Rucavas biedrību, bet otaņķnieki zina, kas notiek Ziemupē.

Viņi nodibina kontaktus, samainās ar telefona numuriem, biedrība biedrībai aizsūta ielūgumus uz pasākumiem.

“Cilvēki labi novērtē iespēju uzzināt, ko dara citi un kā viņiem sanāk, ka kaimiņi arī darbojas ar panākumiem,”

novērojusi E. Alberta-Ate.

Cilvēku aktivizēšanā viņai ir savs piegājiens: “Esmu izveidojusi vatsapa čatu, tāpēc zinu, ka individuāla uzrunāšana ir labāka par e-pastu, jo to ne vienmēr izlasa laikā. Un pirms semināriem vienmēr aptaujāju biedrības, kādas tēmas tām aktuālas.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.