Aktrisi uz darba vietu efektīgi atvizināja sarkanmelnā sporta auto Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja Valtera Sīļa pavadībā.

Teātra saime sagaidīja viņu uz kāpnēm, un katrs dāvināja baltu rozi.

Foajē Ainīti, kā viņu visi teātrī sauc, ar dziesmu sagaidīja brašās “Atštaukas”. Ināra Kalnarāja paziņoja, ka pēc aktrišu folkloras kopas jubilejas vēl sagrabinājušas dāvanu nebaltai dienai.

“Lai tev nekad netrūkst maizītes, lai netrūkst sāls, lai nedziest lampiņa,”

viņa pārcilāja dāvanu kastīti.

“Atštaukas” arī atgādināja latviešu teicienu, ka no goda neviens nav paēdis, kā arī to, ka zaudēt mantu un pat godu nav nekas, bet dūšu zaudēt nedrīkst, un dūšu Ainīte nekad nezaudē.

Kolēģes nodziedāja A. Kareles mīļāko dziesmu – “Es nenācu šai vietā”.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš pateicās A. Karelei par devumu teātra attīstībā un skaisto dzīvi.

V. Sīlis teica, ka viņas ieguldījums Liepājas teātrī ir izjūtams ik dienu, lai ekskursijās atnākušie izjustu, kas šī ir par maģisku vietu, un vēl vairāk iemīlētu teātri.

“Man bija tāda sajūta, ka esmu bijusi tādā šausmīgi lielā ceļojumā,” –

tā pēc atgriešanās no Latvijas teātru balvas pasniegšanas ceremonijas jutās A. Karele.

“Bet ilgi es te arī esmu, tas ir fakts.”

Aktrisei daudz jautāts, kā atšķiras viņas jaunības teātris no šodienas. “Es pateicu, ka pamats mums visiem ir apmēram tāds pats kā pirms tiem 64 gadiem.

Ir jāaiziet visur kur, un laiki mainās, bet pamats ir svarīgs,”

viņa uzsvēra.

Apsveikumus saņēma arī V. Sīlis, jo viņa iestudējums “Alfas” “Dirty Deal Teatro” ieguva Gada mazās formas izrādes balvu, bet pats tika atzīts par Gada režisoru.

Liepājas teātris pateicās visiem “Spēlmaņu nakts” nominantiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.