Viņa iepazīstināja lasītājus ar šoruden klajā laisto savu pirmo grāmatu un tās tapšanas stāstu.

S. Dejus ar grāmatas saturu un tapšanas stāstu iepazīstināja Vecpils senlietu krātuvē, kur norisinājās Adventes laikam veltīts pasākums “Dalies labestībā”.

Vakara viešņa bija arī Rudbāržu folkloras kopas “Kamenīte” vadītāja Zenta Dene, kas spēlēja kokli un dziedāja Ziemassvētku dziesmas.

Pagasta kultūras pasākumu organizētāja Inta Dreimane deklamēja dzeju, pēc tam izaicināja apmeklētājus:

“Un kurš zina no galvas kādu dzejoli, kaut vai četrrindi?”

Lielākoties skanēja skolas laikā iemācītas vārsmas, bet visus pārsteidza Dzintra Lāce, kas uzdāvināja garu, tēlainu dzejoli, kam autoru gan vairs neatminējās.

Ne tikai sveces darīja vakaru gaišu, bet arī nepiespiestā gaisotne, kurā palaikam atskanēja smiekli.

To radīja S. Dejus atklātais stāsts par sevi un romānu, ko viņa radījusi piecu gadu laikā, brīžiem ražīgi rakstot, brīžiem uz ilgu laiku ieliekot nepabeigto darbu atvilktnē.

Šis viņas pirmais bērns dzimis grūti.

Romānu izdeva “Latvijas Mediji” latviešu oriģinālromānu sērijā “Vakara romāns”.

Izdevniecība ik gadu rīko konkursu, kurā ikvienam autoram ir iespēja pacīnīties un tikt pie savas grāmatas. Manuskriptus vērtē profesionāla žūrija, kas nosaka, kuri darbi redzēs dienasgaismu grāmatas veidā.

Izdevniecība uzvarētājiem nodrošina teksta rediģēšanu, korektūru, maketēšanu, grāmatas izdošanu, izplatīšanu.

“Es pati to visu nevarētu finansiāli atļauties,”

saka S. Dejus, kas sevi neuzskata par rakstnieci, bet autori.

Viņai jautāts, kāpēc tāds savāds nosaukums – “Vīns un pelmeņi”, un atbilde ir vienkārša – atbilstoši saturam.

“”Vakara romāni” pārstāv vieglo literatūras žanru, tāpēc centos rakstīt tā, lai būtu izklaidējoši plašam lasītāju lokam.

Dzīvē katram sava smaguma pietiek, tāpēc apzināti pievērsos paskatīties uz problēmām no jautrāka un ironiskāka skatpunkta.

Par emocionāli izdegušu sievieti, kas aiziet no darba, un kā viņai turpmāk izvēršas darba meklējumi, attiecības ar draudzeni un vīriešiem.”

Šādā vieglumā tad arī ir iederējies autobusā noklausītais iereibušo pasažieru dialogs.

Cilvēku dialogi sadzīviskās situācijās ir ļoti interesanti, un S. Dejus tos iegaumē.

Viņa strādājusi vairākās darbavietās – žurnālistikā, kur daudzi uzticēja savus dzīvesstāstus, valsts pārvaldē, pašvaldībā, tagad skolā –, un visur ir dzirdētas sarunas, kas veidojušas viņas literāro kapitālu, ko izmantot romānā.

“Rakstīšanai iedvesmu esmu guvusi, apmeklējot Piejūras pilsētu literāro akadēmiju klātienē un tiešsaistē. Tas ir kultūrizglītības projekts, kur var mācīties brīvā apmeklējumā un bez maksas. Semināros, lekcijās un meistarklasēs var piedalīties ikviens, kuru interesē literārā pilnveide.

Ir tik svarīga literāro domubiedru pieredzes apmaiņa!”

S. Dejus aicina arī citus izmantot iespējas attīstīt savas prasmes.

Vecpilnieki jautāja, kur var iegādāties romānu, un autore teica, ka to var arī nemeklēt grāmatnīcās, bet paņemt Vecpils bibliotēkā un izlasīt par brīvu.