Spriedums gan vēl nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Pašlaik par pilna sprieduma pieejamības dienu noteikts 2026. gada 6. janvāris.

Prokurors debatēs lūdza tiesu katram no apsūdzētajiem piespriest naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 37 000 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja. Par attaisnojošu spriedumu tika saņemts prokurora protests.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu likvidējamās “Latvijas Krājbankas” ar likumu aizsargātajām interesēm.

Par šādu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Krimināllieta saistīta ar lietu par Bondara līgumu ar sievu, kas garantēja ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu viņa savulaik vadītajai “Latvijas Krājbankai”.

Pašlaik jau ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no “Latvijas krājbankas” bijušās valdes, tai skaitā arī Bondara, kurš gan to uzskata par politisku vēršanos pret viņu.

“Latvijas krājbankā” 2011. gada nogalē tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pret notāri Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, kriminālprocess pret viņu izbeigts daļā.

Bondars iepriekš paudis nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis.