Nozares pārstāvji novērojuši, ka šobrīd, lai izkustinātu cilvēku, pasākumam vairs nepietiek tikai ar skaistu plakātu un reklāmu – tam patiešām jāuzrunā ar unikālu odziņu.

Turklāt nu jau unikālais var būt nevis šovs, bet tieši vienkāršība.

Jaunā latvieša buržuāzija

Latvijā pasākumu netrūkst, kas, no vienas puses, ir lieliski – jo vairāk pasākumu, jo plašāka izvēle. Bet, no otras puses, organizatoriem vairāk jācenšas būt pamanītiem apmeklētāju acīs.

Neparasts piedāvājums Talsu novada kultūras telpā ir “Dzīves smalkās baudas” Vilsonu mājās Upesgrīvā.

Jau piecus gadus aktieris Mārtiņš Vilsons ar ģimeni ļauj mākslu baudīt savā verandā, bet nu konceptam pievienojies jauns elements – garša.

“Dzīve ir smalki jābauda!”

saka “Rūķu” mājas saimniece Zane Vilsone.

“Un šī vieta ir kā radīta smalkai dzīves baudai. Gribētos to saukt par jaunā latvieša buržuāziju. Un tas, īstenībā, izauga no kultūras. Teātris vai koncerts bez bufetes nav iedomājams. Jebkurai mākslai ir jāceļ cilvēks pāri ikdienībai. Tad, lūk, atradām garšu burvi.”

“Burve”, kā viņu sauc mājas saimnieki, ir Karīna Leinberga-Lemberga, kura pati sevi dēvē par garšu gidi. Viņa ikdienā meklē drosmīgas garšu kombinācijas, īpaši no vietējo ļaužu radītajām lietām.

“Ne velti mums ir piecas maņas, un mēs varam baudīt dzīvi ar tām visām,”

paskaidro Karīna.

Jaunajā konceptā par kultūru gādā Vilsoni, to papildina garšu baudījums divos formātos – gatavas uzkodas vai garšu ceļojumu, kurā cilvēki bauda dažādas drosmīgas kombinācijas.

Garšu saspēle no salda līdz asam un no pikanta līdz maigam veidota no 35 dažādiem vietējiem produktiem.

Karīna uzsver, ka tā ir iespēja atbalstīt ģimenes tradīcijās balstītu mājražošanu un piedzīvot augstvērtīgu mākslu. To visu papildina saviesīgas sarunas.

Nevajag pat šovu

“Šo piecu gadu laikā esam novērojuši, ka ir ļoti daudz cilvēku, kam vajag kvalitatīvu un mierīgu kultūru,” tā Z. Vilsone uzsver, ka mūsdienu apmeklētājam pasākuma kvalitāte ir galvenā.

“Īstenībā viņi ir gatavi sēdēt un klausīties arī bez šova. Katrs kādā brīdī esam gatavs aiziet uz koncertu milzīgā pūlī, bet tie visi, kas pie mums brauc, novērtē to, ka šeit pasākumi norit mazā kompānijā, tā personīgi,” teic organizatore.

Ja iesākumā ciemos braukuši galvenokārt individuāli viesi, tad tagad arvien lielāku interesi izrāda tūristi, kā arī tūrisma operatori “Vilsonu verandu” jau piedāvā kā galamērķi.

“Kad Mārtiņš lasa dzeju, mēs šeit laužam stereotipus, ka dzeju klausās tikai dāmas. Pilnīgas muļķības!

Pēc Čaka erotiskās dzejas tieši vīrieši ir tie, kas iet Mārtiņam klāt un spiež roku, saka paldies. Mēs aizmirstam, ka dzeju raksta vīrieši un mēs, sievietes, klausāmies. Vīrietis, kad klausās cita vīrieša rakstītos vārdus, sajūt pazīstamo – kāds ir pateicis to, ko pats varbūt baidās kādreiz noformulēt,” pārliecināta Zane.

Cilvēki gatavi maksāt

“Publika mainās. Klasiskā mūzika un māksla, tā droši vien ir lielām pilsētām, jo tām vajadzīgas lielas zāles, kas piepildītas ar cilvēkiem, bet laukos tas nav populāri. Laukos tās ir vienkāršas lietas,” tā uzskata Padures muižas saimnieks Jānis Lazdāns.

Šī muiža Kuldīgas novadā šobrīd vairāk pazīstama no kinoekrāniem un seriāla “Pansija pilī”, taču daļai arī pēc piedzīvotajiem pasākumiem.

J. Lazdāns ar sabiedrības atbalstu muižu pakāpeniski atjauno no 2015. gada. Ja no ārpuses sākotnēji šķiet, ka ēka mīl klusumu, tad tā nebūt nav. Pat nesezonā šeit notiek balles, tikšanās un koncerti.

Oktobra beigās pēc visām skaistākajām tradīcijām, gluži kā filmās, muižā piedzīvota masku balle un novembra beigās būs diskotēka.

Muižas saimnieks uzsver, ka 80., 90. gadi ir kā nemateriālais mantojums, tāpēc tas muižai piestāvoši.

“Kultūras aktivitātes barometrā” redzams, ka pieaugusi pasākumu un aktivitāšu apmeklēšanas mobilitāte – iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki kultūras pasākumu apmeklēšanā arī ārpus savas pilsētas un pagasta.

To novērojis arī J. Lazdāns. “Pie mums brauc cilvēki pat no Valmieras. Ir jāskatās vairāk, lai pasākums ir labs un nav tāds, ko rāda vai rada kultūras namos pa dempinga cenām, kas privātajiem pasākumu veidotājiem nonivelē mākslas vērtību.

Ja tu kaut ko dabū par kapeikām, tam nav nekādas lielas vērtības,”

uzskata Padures muižas īpašnieks, piebilstot, ka kultūrā ir svarīga kvalitatīva māksla, ko cilvēki tiešām ir gatavi redzēt, piedzīvot un par kuru, protams, arī maksāt.

Muiža kā dekorācija

Vaicājot par “odziņu”, J. Lazdāns pārliecinoši atbild: “Tā ir pati muiža. Autentiskums ir tās “odziņa”. Šeit viss ir oriģināls. Viss ir vairāk nekā 180 gadu vecs. Protams, ne mēbeles, bet sienas tur spēcīgu stāstu. Parks ir ļoti skaists, un arī iekšā nevajag tik daudz dekorāciju – pati muiža jau ir kā dekorācija,” teic tās saimnieks.

Papildus ballēm, izrādēm, koncertiem visu gadu muižu papildina arī izstādes.

“Īpaši laikmetīgās mākslas izstādes ar labākajiem latviešu māksliniekiem. Īstenībā izstādes ir tās, uz kurām mēs orientējamies. Protams, cilvēki arī paši svin muižā savus svētkus,” tā J. Lazdāns.

Lai gan ziemas periodā muiža ir mazliet klusāka, tāpat tiek kalti plāni nākamajai sezonai.

“Mums nav nekāda cita finansējuma kā tikai klientu nauda, līdz ar to jāsaprot, cik spējīgi maksāt ir cilvēki un cik maksā mākslinieki.

Vienmēr ir jāstrādā, jo tu esi konkurents visiem pārējiem. Tev ir jābūt pirmajā vietā, tāpēc mēs katru dienu esam aktīvi sociālajos tīklos, un tādā veidā mēs cenšamies būt pamanāmi un redzami. Ļoti daudz jāstrādā pie mārketinga, lai radītu cilvēkiem sajūtu, ka šī ir vieta, kur gribas aizbraukt.”

Līdzīgi kā Upesgrīvas “Rūķos”, tā arī Padures muižā saimnieks izceļ to, ka cilvēkiem ir svarīgi baudīt pasākumu arī ar garšu.

“Latvietim un, jāsaka, ikvienam cilvēkam pasaulē gribas, lai iedod arī ēst.

Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc arī mēs par to domājam. Arī masku ballē apmeklētāji tika gaidīti pie vakariņu galda,” pastāsta J. Lazdāns.

To noslēgumā papildina arī Z. Vilsone, sakot, ka cilvēka sirds vajadzības pat pa simts gadiem palikušas tās pašas: “Jā, mēs tagad ēdam cita veida ēdienu, mums ir smalkāki galda klājumi, mēs citādāk saprotam, kas ir ērti, kas ir dizainīgi un skaisti, bet vērtības nemainās.”

Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši: