liepajniekiem.lv
Francija un Anglija simtiem gadu garumā savā starpā karoja. Taču jau vairāk nekā gadsimtu tās ir draugi un sabiedrotie, kopā cīnoties gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā.
Aukstā kara laikā tās kā NATO sabiedrotās kopā sargāja Eiropu un brīvo pasauli.
Precīzāks formulējums, kas daudz tuvāk atspoguļo ASV intereses, varētu būt šāds: lai arī neviena konkrēta draudzība nav garantēta uz mūžiem,
ASV ir pastāvīga interese uzturēt starptautiskas draudzības un alianses.
Partneru zaudējumi jebkuru valsti padara vājāku un kaut kādā ziņā ievainojamāku neatkarīgi no tā, cik ļoti jaudīgi un spēcīgi ir tās pašas militārie un ekonomiskie spēki.
Par to visu tagad nākas rakstīt tādēļ, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mēģina iebiedēt Dāniju, lai tā atdotu savu daļēji autonomo teritoriju Grenlandi Savienotajām Valstīm, bet citām Eiropas valstīm draud ar ekonomiskām sankcijām.
Pirms gada šajās slejās es rakstīju, ka tīri teorētiski var saprast Trampa interesi par Grenlandi, bet
situācija, kurā amerikāņi ar ieroci pie deniņiem piedāvā salu nopirkt, liekas absurda un neiespējama.
Tiesa, kā daudz kas šodienas pasaulē.
Šomēnes Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita izplatīja paziņojumu, kurā tika apgalvots, ka “Grenlandes iegūšana ir ASV nacionālās drošības prioritāte”.
Pats Tramps izteicies, ka tad, ja Amerika nevarēs iegūt Grenlandi “vieglajā” ceļā, tā ķersies pie “grūtā”, un nedēļas nogalē draudus Dānijai pāradresēja arī vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kārtējo reizi piesaucot muitas tarifus.
Pagājušajā nedēļā Dānijas un Grenlandes ārlietu ministri tikās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio.
Saruna, kas tika pieteikta kā atklāta un konstruktīva, neko gan neatrisināja.
ASV joprojām vēlas Grenlandi, bet Dānija un Grenlande atsakās kapitulēt. Tikšot veidota darba grupa, kuras mērķis ir risināt Amerikas drošības bažas, vienlaikus saglabājot Dānijas suverenitāti.
1951. gada vienošanās piešķir ASV tiesības visā Grenlandē būvēt, uzstādīt, uzturēt un ekspluatēt militārās bāzes, izvietot personālu un kontrolēt nosēšanos, pacelšanos, enkurošanos, pietauvošanos, kuģu, lidaparātu un ūdens transportlīdzekļu kustību un darbību.
Dānija ir NATO dibinātājvalsts un pildīja savas saistības, cīnoties Afganistānā.
Tā pat piedalījās Irākas karā – militārā operācijā ārpus NATO ietvariem.
Pavisam nesen Dānijas Jūras spēki nosūtīja fregati uz Sarkano jūru, kur tā kopā ar ASV Jūras spēkiem cīnījās pret hutiešu nemierniekiem.
Lieki skaidrot, ka Irāka un Jemena no Dānijas ir patālu, lai neteiktu vairāk, un dāņi to darīja ne jau kādu interešu, bet gan solidaritātes pret sabiedrotajiem vārdā.
Dānijas iebiedēšana, lai sagrābtu Grenlandi, ir līdzvērtīga draudam nozagt drauga automašīnu pēc tam, kad viņš jau ir ļāvis tev to aizņemties.
Tā teikt, man tā piestāvētu, un es zināšu, kā to labāk lietot.
Bet Trampa loģikā morālei nav nozīmes – ja vien tā nav viņa paša morāle, bet viņa morāle neuzliek nekādus ierobežojumus viņa tieksmei pēc varas un alkatībai.
Amerikas Uzņēmējdarbības institūta pētniece Korija Šakī jau pērn žurnālā “Foreign Affairs” norādīja, ka “kopš Otrā pasaules kara beigām Amerikas vara galvenokārt ir balstījusies sadarbībā, nevis piespiešanā. Trampa komanda ignorē šo vēsturi, uztver kā pašsaprotamus visus ieguvumus, ko devusi sadarbības pieeja, un nespēj iztēloties nākotni, kurā citas valstis izstājas no esošās ASV vadītās starptautiskās kārtības vai izveido jaunu, kas būtu naidīga Amerikas interesēm.”
Kad Aukstā kara laikā NATO un Varšavas pakta valstis stājās viena otrai pretī, tā bija konfrontācija starp aliansi un impēriju.
Alianse bija brīvprātīga liberālo demokrātiju savienība. Padomju impērijā nekas nebija brīvprātīgs.
Padomju karaspēks Varšavas pakta valstīs atradās, ne tikai lai stātos pretī Rietumiem, bet arī lai uzturētu kontroli. Tā darbojas impērijas.
Tās gandrīz vienmēr ir vājākas, nekā izskatās, jo liela daļa to spēka tiek novirzīta dominēšanai – kontroles uzturēšanai pār cilvēkiem, kuri šo varu neieredz vai noraida.
Droši vien pats to īsti neapjēdzot, Tramps dod priekšroku padomju pieejai. Rietumu puslode ir viņa Varšavas pakta versija.
Viņš vēlas to pārvērst par reģionu, kur dominē Amerika, un valstis savu ārējo un pat iekšējo politiku īsteno vērīgas Baltā nama acs uzraudzībā, vienmēr apzinoties ASV ieroču varenību.
Vēsturiskie sabiedrotie tikmēr tiek uztverti kā reāli vai potenciāli ienaidnieki.
Dānija saskaras ar atklātiem draudiem, taču draudīgā valoda sniedzas tālāk par Dāniju.
Pagājušajā gadā viceprezidents Venss izteica iespēju, ka Lielbritānija un Francija varētu kļūt par ASV ienaidniekiem.
“Francijai un Apvienotajai Karalistei ir kodolieroči,” viņš sacīja. “Ja tās ļauj sevi pārņemt ļoti destruktīvām morālām idejām, tad kodolieroči nonāk cilvēku rokās, kuri var nodarīt ļoti, ļoti nopietnu kaitējumu ASV.”
Paranoja? ASV ir spēcīgākā kodolvalsts pasaulē, un tās jau ir “pārņemtas ar ļoti destruktīvām morālām idejām”.
Viena no šīm idejām ir draudi izmantot šo milzīgo spēku, lai draudētu sabiedrotajam.
Tā vien šķiet, ka Šekspīra rindas no “Hamleta” par to, ka “kaut kas ir satrunējis dāņu karaļvalstī” šoreiz attiecināmas uz notikumiem Atlantijas otrā krastā.
Bieži teikts, ka spēks nenosaka taisnību; retāk atgādināts, ka tieši taisnība var radīt spēku.
Brīvprātīgas liberālo demokrātiju alianses ir pierādījušas sevi kā jaudīgākos militāros un ekonomiskos spēkus pasaulē. Tā bija abu pasaules karu un Aukstā kara laikā.
Ja šīs alianses sarauj, to dalībnieki kļūst mazāki un vājāki.
Ja tās sarauj lepnuma, varaskāres un alkatības dēļ, tad nesabrūk tikai alianse vien – pats grāvējs sevi padara vājāku un mazāku.
Baltais nams ir gatavs degradēt Savienotās Valstis visos aspektos, kam Rietumu kultūrā ir nozīme, un neviens jauniegūts zemes gabals nespēs aizsegt jeņķu kaunu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts kontrole kritizē ēnu ekonomikas apkarošanu.
Daļēji aptur Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus.
Piemin barikāžu laiku.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima noraida Nacionālās apvienības prasīto premjerministres Evikas Siliņas demisiju.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ukrainā izsludina enerģētikas ārkārtas stāvokli.
Irānā nerimst protesti, kurus valdība nežēlīgi apspiež.
Eiropas Savienība un vairāku Dienvidamerikas valstu bloks “Mercosur” paraksta brīvās tirdzniecības nolīgumu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Donalds Tramps Grenlandes lietā piedraud ar tarifiem Eiropai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
