liepajniekiem.lv
Lai arī nu jau labu brīdi koalīcijai tiek vaicāts par tās spēju turpināt darbu, iekšējās starppartiju ķildas un diametrāli pretējie viedokļi būtiskos jautājumos tiks pastumti malā.
Ap pretvardarbības konvenciju saceltā vētra un sekojošie sīkie dzēlieni, ar kuriem apmainījās koalīcijas partijas, diez vai kļūs par iemeslu valdības krišanai.
Pēdējā mēneša laikā izskanējuši ļoti dažādi politiķu viedokļi – sākot ar izteikti samiernieciskiem, ka jāturpina darbs un domstarpības ir normāla parādība, un beidzot ar pavisam pesimistiskiem, ka šī koalīcija kopīga darba iespējas ir izsmēlusi.
Iespējams, ka pesimistiem ir visnotaļ pieklājīga deva taisnības, tomēr pat riskanto valdības šūpošanas spēli uzsākušie zaļzemnieki apzinās, ka
valdības gāzēju birka nepilnu gadu pirms vēlēšanām diez vai ir tās skaistākā rota.
Gan jau, ka Stambulas epopejas aizsācēji nerēķinājās ar tik vērienīgu sabiedrības pretstāvi un skaļiem iebildumiem, kas vainagojās ar pēdējo gadu vērienīgāko protestu ne tikai Rīgā, bet arī citviet.
Var jau ironizēt par vēlētāju īso atmiņu, bet šoreiz situācija kļuva tik nokaitēta, ka šo kvēli pilsoniskā sabiedrība varētu arī neaizmirst līdz oktobrim, kad politiskās partijas piedzīvos četrgades patiesības mirkli – vēlētāju spriedumu.
Kas tad atlika ūdensglāzes kūlējiem? Nevarēja jau tā uzreiz piekāpties un atmest revolucionāro toni.
ZZS pēdējo nedēļu izpausmes publiskajā telpā liecina, ka viņi ļoti labprāt vēlētos, lai Evikas Siliņas valdību nogāž kādi mistiski spēki no ārienes, lai pašiem rokas paliktu tīras.
Varbūt pat apsvērta iespēja piesardzīgi provocēt “Jauno vienotību” un “Progresīvos” tā, lai beigās valdības gāzēji izrādītos kāds no šiem. Un tad jau būtu pavisam labi.
Tādēļ vēl tika pakratīta dūre “Progresīvo” satiksmes ministra Ata Švinkas virzienā.
Nevaru iztēloties, pēc kādiem principiem tika izvēlēti divi konkrēti ZZS deputāti, kuri pēc valsts svētkiem nobalsoja par “Latvija pirmajā vietā” pieprasīto satiksmes ministra demisiju, bet
viss tika izdarīts tik gludi un ar pārdomātu aprēķinu, lai Švinka paliktu amatā un valdība tomēr nekristu.
Laikā pirms budžeta pieņemšanas vairāki ZZS politiķi izteicās, ka pēc šī valstiski svarīgā procesa pabeigšanas viņi sagaida sarunas par koalīcijas turpmāko darbu.
Arī izteikumi par Siliņas valdības saglabāšanu joprojām ir visai miglaini un aptuveni, un tieši tik nekonkrēti, ka precīzi iekļaujas zaļzemnieku politiskās darbības pamatprincipos.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze minēja, ka pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas “koalīcija varbūt turpinās pastāvēt, bet varbūt arī ne”.
Šonedēļ būšot sarunas, kurās apspriedīs tālākās sadarbības principus un vienosies par kopīgi veicamajiem darbiem.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs gan norāda, ka izaicinājumi nekur neesot pazuduši un “Jaunajai vienotībai”
“jāatbild, kā tā plāno vadīt koalīciju, kurā deputāti atbalsta ministru demisijas pieprasījumus un citus opozīcijas priekšlikumus”.
Domājams, ka “Progresīvie” sev izdevīgos brīžos arī aktualizēs Zemkopības ministrijā briestošo skandālu par atbalstu kokrūpniekiem.
Šuvajevs sola gaidīt Ģenerālprokuratūras lēmumus, kā arī atkārtot aicinājumu premjerei un finanšu ministram ierosināt disciplinārlietu par Zemkopības ministrijas darbu.
Šāda apmaiņa savstarpējām “laipnībām”, protams, neliecina neko labu par koalīcijas iekšienē valdošo klimatu. Un diez vai var runāt labu par darba produktivitāti šādos apstākļos, kad viens kolēģis gaida izdevīgu brīdi, lai iedzeltu otram.
Bet tas nebūt nav tas nepatīkamākais, ko citām partijām un sabiedrībai spēj sagādāt zaļzemnieki.
Jau drīz pēc tam, kad sabiedrība pārliecinoši izteica savus iebildumus pret ieceri pabīdīt Latviju Ungārijas, Gruzijas, Krievijas virzienā, ZZS parādīja savu atriebīgo iedabu, iesniedzot piedāvājumu likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu – galveno neatkarīgā pilsoniskās sabiedrības atbalsta organizāciju Latvijā.
Es zinu, ka nevienam nepatīk, ja pārāk bieži bārstās ar apvainojumiem par Kremļa aģentiem un Maskavas diktatūras piekritējiem, bet šis piedāvājums jau bezmaz identiski atbilst autoritāro režīmu taktikai, ko esam redzējuši Krievijā, Ungārijā un Gruzijā.
Te pat vairs nav runa par dezinformāciju vai meliem, kā tas bija apgalvojumos par pretvardarbības konvencijā iešifrētajiem slēptajiem “genderbenderiem”.
Šis ir mērķtiecīgs sitiens pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un demokrātijai.
Jā, nav runa tikai par nevalstiskajām organizācijām – šis atriebīgais solis bija pirmais nopietnais trauksmes zvans Latvijas demokrātijai.
Koalīcijas partneru pārrunās izdevās šo ZZS priekšlikumu vismaz uz laiku nolikt malā, un vismaz šī budžeta skatīšanas kontekstā pie tā vairs neatgriezās. Bet tas ir tikai uz laiku.
Notiekošais iekļaujas plašākā tendencē, kas vērojama daudzās valstīs. Arī tepat kaimiņos Lietuvā, kur plānotās izmaiņas sabiedriskā medija finansēšanā un ģenerāldirektora atlaišanas procesa vienkāršošanā jau raisījušas protestus un iebildumus.
Konservatīvajiem nepatīk, ka viņus sauc par kremliniem.
Bet varbūt risinājums ir vienkāršs – nevajag piedāvāt politiku, kas ļoti līdzinās Kremļa īstenotajai? Varbūt būtu pienācis laiks atmest postpadomju telpas vilkmi autoritārisma virzienā? Varbūt nevajag dot pamatu trauksmes celšanai par vēršanos pret demokrātiju?
ZZS vairākkārt apliecinājusi, ka pieprot visai netīru spēli, lai politiskajā arēnā parādītu savu varenību. Tikai vēlētāji pamazām kļūst arvien prasīgāki un no cerētajiem spēka apliecinājumiem čiks vien sanāk.
Un var gadīties arī tā kā tajā teicienā par bērna izliešanu no vanniņas reizē ar netīro ūdeni – pārdomāti piesardzīga valdības šūpošana beidzas ar šūpoļu negaidītu un neatgriezenisku sasvēršanos.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Aģentūra “Fitch” pazemina “airBaltic” kredītreitingu.
Nolemj celt prasības izdienas pensiju saņemšanai.
Rīgā ikgadējā sanāksmē tiekas Baltijas valstu prezidenti.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima apstiprina Evikas Siliņas vadītās valdības iesniegto budžetu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Sarunas par mieru Ukrainā joprojām bez rezultātiem.
Par krāpšanu aiztur bijušo ES augstāko diplomāti Federiku Mogerīni.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība neizslēdz Izraēlu no nākamā gada Eirovīzijas.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Pret ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu vērsts arvien lielāks spiediens saistībā ar uzbrukumiem Venecuēlas kuģiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
