liepajniekiem.lv
Mācībās bija paredzēts iesaistīt vietējos brīvprātīgos, nevalstiskās organizācijas (NVO) un izglītības iestādes, bet tās nenotika, jo Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs ieceri saskaņoja vien divas dienas pirms plānotā norises datuma.
Iedzīvotāji grib justies droši
Atšķirīgā izpratne par to, kā šādām mācībām būtu jānotiek un kam jāuzņemas atbildība, kļuva par iemeslu diskusijai starp iedzīvotājiem, pašvaldību un speciālistiem.
Ideja par civilās aizsardzības mācībām Pāvilostā radās jau rudenī, kad vietējie iedzīvotāji sāka domāt par to, kā ārkārtas situācija izskatītos reālajā dzīvē.
Viena no ieceres autorēm, biedrības “Ziemupīte” pārstāve Daiga Kadeģe, skaidro, ka sagatavošanās process bijis ilgstošs un tajā iesaistīti ne tikai NVO pārstāvji, bet arī pašvaldības darbinieki un citi speciālisti.
“Oktobrī sanācām kopā ar cilvēkiem, kam interesē šī reālā izspēle, un sākām domāt, kā tas viss varētu izskatīties.
Tika piesaistīti arī pašvaldības pārstāvji un speciālisti, kas plānu izveidoja un pilnveidoja. To nedarījām mēs. Bet visi kopā virzījāmies uz konkrētu datumu – 17. janvāri –, jo tā bija strādājošā sestdiena un līdz ar to būtu mazākas izmaksas, piemēram, skolas autobusa šoferim vai ēdināšanas personālam,” stāsta D. Kadeģe.
Sagatavošanās gaitā pamazām iesaistījās 12 vietējie brīvprātīgie, kuri uzņēmās konkrētas lomas – kāds būtu reģistrējis atbraucējus, cits atbildējis par ēdināšanu vai norādījis izmitināšanas vietu.
Brīvprātīgo vidū bija arī psihologs un feldšeris, kas nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.
Mācībās bija plānots iesaistīt ap 70 cilvēku, no kuriem lielākā daļa būtu skolēni.
D. Kadeģe kopā ar biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskās vides centrs” vadītāju Maritu Hornu uzrunāja Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolu, kuras vadība idejai piekritusi bez vilcināšanās.
Par skolēnu plānoto dalību bija informēta arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde.
D. Kadeģe norāda, ka mācību galvenais uzsvars nebija uz formālu atbilstību civilās aizsardzības plānam, bet gan uz cilvēku pieredzi.
Galvenā doma bija saprast, kā šādā situācijā jutīsies skolēni, kā rīkosies vietējie iedzīvotāji, uzņemot evakuētos cilvēkus, un kāda slodze gulstas uz vietējo skolu, kas šādā gadījumā kļūtu par uzņemšanas vietu.
Tieši tāpēc scenārijs tika veidots pēc iespējas pietuvināts realitātei, apzinoties, ka iedzīvotāju iniciētas mācības bez pašvaldības iesaistes nav iespējamas.
Iniciatores zina teikt, ka interese par līdzīgām mācībām parādījusies arī citviet novadā, piemēram, Rucavā.
D. Kadeģe norāda: ja iecere būtu izdevusies, tas būtu pirmais šāda veida gadījums Latvijā, kad civilās aizsardzības praktiskās mācības rosinājuši paši iedzīvotāji, tomēr tagad atkārtoti sasaukt tos pašus brīvprātīgos var izrādīties sarežģīti.
“Protams, pēc šī visa jau jādomā, vai otrreiz maz gribas tam atkal iet cauri, jo ir ieguldīts ļoti daudz laika.
Tajā pašā laikā bija arī pozitīvas lietas – Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas direktors Gints Ročāns uzreiz piekrita ar saviem skolēniem piedalīties, mēs iesaistījām “Izdzīvošanas skolas” pārstāvi, vietējos mediķus, bijām gatavi pasākumu nofilmēt un piedāvāt kā izglītojošu materiālu citām pašvaldībām,” atzīst M. Horna.
Abas iniciatores uzsver, ka šīs ieceres pamatā bija apziņa, ka līdz parastajiem iedzīvotājiem civilās aizsardzības mācības joprojām nav nonākušas, lai gan pašvaldību līmenī tādas notikušas vairākkārt.
Viss jāizplāno precīzi
Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs norāda, ka pāvilostnieku iniciatīva ir slavējama.
Viņš gan paskaidro, ka galvenās bažas par Pāvilostā iecerētajām civilās aizsardzības mācībām bija saistītas ar neveiksmīgu komunikāciju un neskaidrībām par scenārija atbilstību esošajam civilās aizsardzības plānam.
“Lai viss strādātu, valstī, Dienvidkurzemē un Liepājā ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni. Savus iedzīvotājus evakuē un mobilizē pašvaldība.
Nevar būt tā, ka mēs iejaucamies Liepājas teritorijas jurisdikcijā,”
viņš skaidro, uzsverot, ka īpaši jūtīgs jautājums ir jebkādas darbības ar citas pašvaldības izglītības iestādēm.
A. Radzeviča ieskatā šādās situācijās būtiska ir ne tikai pati iecere, bet arī detaļas – piemēram, evakuācijas loģistika un lēmumu pieņemšanas kārtība.
Ja par pamatu tiek izmantots izstrādātais Liepājas un Dienvidkurzemes civilās aizsardzības plāns, tad arī mācību scenārijam jābūt ļoti precīzam.
Viņš pieļauj, ka situācija būtu bijusi vienkāršāka, ja mācībās sākotnēji tiktu iesaistīta kāda no novada skolām, nevis Liepājas.
Diskusijās A. Radzevičs interesējās par to, uz kuru vietu būtu plānots evakuēt Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolu un cik loģiski ir šos bērnus vest uz Pāvilostu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko norādīja, ka šāds lēmums iepriekš nevar tikt precīzi atrunāts, jo tas ir atkarīgs no situācijas, vienlaikus uzsverot, ka
civilās aizsardzības kontekstā Liepājas un Dienvidkurzemes pašvaldības netiek skatītas atsevišķi – pastāv viens kopējs plāns un viena komisija.
Taču, runājot par nākotni, A. Radzevičs uzsver, ka galvenie secinājumi no šīs situācijas ir skaidri – nepieciešams kvalitatīvs scenārijs, savlaicīga informēšana un izspēle, kas maksimāli pietuvināta esošajiem plāniem.
“Tad varam rīkot vienas, divas un trīs šādas mācības. Bet vispirms tas jādara pašu novada robežās,” norāda vietnieks.
Viņš arī apliecina, ka gadījumos, kad mācības notiek ar pašvaldības iestāžu iesaisti, pašvaldība varētu nodrošināt praktisko pusi.
“Pašvaldība noteikti segs transportu, un, ja tās ir pašvaldības iestādes, droši vien arī ēdināšanu.”
Noslēgumā A. Radzevičs atzīst, ka šī situācija izgaismojusi arī nepieciešamību pilnveidot komunikāciju pašvaldības iekšienē, jo, lai gan Pāvilostas mācību plāna izstrādē piedalījās arī pašvaldības Ugunsdzēsēju dienesta vadītājs Andris Jefimovs, līdz vadībai pasākuma saskaņošana nonāca krietni par vēlu.
Jāpielāgo plāns, ne mācības
“Liepājas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības” valdes locekle Iveta Karlsone norāda, ka pēdējo gadu diskusijās arvien vairāk uzsvērta nevalstisko organizāciju loma krīzes situācijās.
Šādās situācijās tieši vietējie iedzīvotāji un NVO var nodrošināt evakuēto cilvēku uzņemšanu un ikdienas vajadzības, kamēr valsts dienesti koncentrējas uz apdraudējuma novēršanu.
“Var būt situācija, ka tiek evakuēti cilvēki Liepājā un Pāvilosta ir pirmais punkts, kur NVO pārstāvji var viņus uzņemt. Te nebūs ne komandieris, ne ugunsdzēsēji.
Pēdējā laikā Latvijā bijušas ļoti daudzas mācības par to, ka NVO būs ļoti labs balsts un palīgs šajos jautājumos:
uzņemšanā, reģistrēšanā, ēdiena izdalīšanā un savākšanā. Valsts iestādes tādā situācijā būtu aizņemtas ar citiem darbiem,” komentē I. Karlsone.
Savukārt VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Agnese Finka uzsver, ka praktiskas mācības ir būtiskas arī tad, ja nav iespējams precīzi definēt visus iespējamos incidentus.
Viņasprāt, šādu mācību vērtība slēpjas nevis scenārija pilnīgā atbilstībā plānam, bet spējā pārbaudīt cilvēku reakciju.
“Visu laiku pieminam šo plānu, bet tas nekad nebūs līdz galam gatavs.
Ir ļoti labi, ja šādas mācības notiek, jo, tikai praktiski izejot tos soļus, varam saprast, kur ir kļūdas. Piemēram, Jelgavas pašvaldība šobrīd savu civilās aizsardzības plānu pilnībā pārstrādā, jo uz papīra bija uzrakstīts viens, bet praksē tas nestrādāja.
Protams, rīkojot mācības, vajag vadīties pēc plāna, bet ir detaļas, kas nav tik būtiskas. Galvenais ir saprast, ka pēc tam plānu var pielāgot tam, kas reāli strādā un kas nestrādā. Nevis otrādi – tagad mācības koriģēsim, lai tās pilnībā sakristu ar plānu,” norāda J. Pošeiko.
Visas iesaistītās puses atzīst, ka praktiskas civilās aizsardzības mācības ir nepieciešamas.
Taču vienlaikus kļūst skaidrs, ka šādas iniciatīvas prasa ne tikai motivāciju un brīvprātību, bet arī precīzu saskaņošanas mehānismu, kopīgi izstrādātu scenāriju un savlaicīgu komunikāciju.
“Apņemamies kvalitatīvāk pārstrādāt šo programmu un atkārtoti dot pašvaldībai saskaņot.
Šoreiz gan bērnus izvēlēsimies vest no kādas novada skolas,” komentē A. Jefimovs.
Pašvaldībā norāda, ka turpmāk NVO var iesniegt lūgumu pašvaldībai rīkot šādas mācības un tajās iesaistīt NVO. Tad uzdevums tiks nodots speciālistiem, kas sasauc sapulces scenārija plānošanai.
Visiem kopā pie tā strādājot, nevajadzētu rasties līdzīgiem pārpratumiem, kas rezultējas tajā, ka mācības nenotiek.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
