Kā aģentūru LETA informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (JV) palīdze Elīna Blīviņa, Metsola izcēla, ka barikādes bija augstākais punkts cīņā par Latvijas brīvību, un Eiropa atbalstīja Baltijas valstu tiesības uz neatkarību.

35 gadus senie notikumi arī māca, ka demokrātija nav nejaušība, viņa uzsvēra, akcentējot, ka tas īpaši redzas mūsdienās.

Arī Kalniete uzsvēra Barikāžu laika nozīmi un uzsvēra, ka izstāde stāsta par varonīgu nodaļu Latvijas tautas cīņā par valsts atjaunotās neatkarības pastāvēšanu.

Fotoizstādi “14 barikāžu dienas un naktis” Kalniete rīko sadarbībā ar 1991. gada barikāžu muzeju, un tā veltīta Barikāžu 35. gadadienai.

Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus.

16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku.

Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.

Barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.

Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.