Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Zivi preparē pirmo reizi
Liepājas Biologu skolas nēģu dienā kopā ar Valēriju bija viņa sieva Marita Kurčanova, kas līdzdarbojas saimniecībā un palīdzēja uzņemt skolēnus.
Nodarbības saturu gan sagatavoja Valērijs, viņš arī bija sazvejojis dažādu sugu upes zivis, kā arī nēģus. Bērni varēja tās salīdzināt pēc izmēra un uzbūves, kā arī izprast atšķirības starp zivīm un nēģiem.
Marita stāsta, daudziem līdz tam bijis maldīgs priekšstats:
“Daži domāja, ka nēģis ir zivs, citi – ka tas ir kaut kas čūskveidīgs. Taču, ja ir ar apaļu muti un piesūcekņa uzbūvi, tad – apaļmutnieks.”
Nodarbība notika “Saivas” saimniecības mazajā nēģu mājā – darba telpā, kur ikdienā apstrādā zvejas produkciju. Tur bērni arī zivis preparēja.
Jaunajiem biologiem liela interese bijusi jau no paša sākuma – uzmanīgi klausījušies Valērija stāstījumu par upēm un to iemītniekiem, taču īstā aizrautība atklājusies praktiskajā daļā.
Marita atzīst, ka bijis patīkami vērot nevis klasisku mācību stundu, bet gan nodarbību skolēniem, kuriem ir patiesa, padziļināta interese par bioloģiju.
“Viņi lēni un prātīgi, ar lielu precizitāti atgrieza zivij vēderu, lai nesabojātu iekšējos orgānus, pēc tam tos izņēma, uzdeva jautājumus, atpazina un skatījās mikroskopā.
Nēģi izraisīja īpašu sajūsmu.
Daudzi tos iepriekš dzīvē nebija redzējuši, tāpēc sākumā bija fotosesija un pašbilžu uzņemšana,” viņa smejot piebilda, ka skolēnus esot brīdinājusi: nēģa mute izskatās kā no šausmu filmas.
Nēģus pētīja arī šķērsgriezumā, analizējot to iekšējo uzbūvi un evolūcijas gaitā saglabājušās vai zudušās pazīmes.
Zinātniskos aspektus plašāk skaidroja skolotājs Felikss, savukārt Valērijs dalījās savos novērojumos, kas gūti vairāk nekā 15 gadu laikā, strādājot zvejā.
“Salīdzinot zivis un nēģus, lielāka interese bija par nēģi, jo tas bija kas pilnīgi jauns, bet zivis daudzi ir redzējuši vai makšķerējuši,”
Marita teic, ka sarunās ar skolotāju izkristalizējies arī tas, ka īsti nav, kur iegūt informāciju par nēģiem.
“Arī valstiskā līmenī pētījumu maz – neskaidri ir gan nēģu migrācijas ceļi, gan daudzi fizioloģijas aspekti, piemēram, par nēģu zobiem. Lai gan tie ir saglabājušies, netiek izmantoti. Ir mēģināts dzīvu nēģi pielikt pie rokas – tas nekož,” Marita paskaidro, ka šie apaļmutnieki nav plēsēji, bet barojas, iesūcot ūdeni, kurā ir mikroorganismi, planktons.
Viņa spriež, ka tieši izziņas un jautājumu dēļ šādas nodarbības ir īpaši vērtīgas. Tās var rosināt bērnus meklēt papildu informāciju, pašiem pētīt un dalīties atklājumos.
Visvairāk patīk praktiskā daļa
Pāvilostā pavadītā diena skolēniem atstāja nebijušus iespaidus. Nīcas vidusskolas 12. klases skolniece Līga Lapiņa atzina, ka no Pāvilostas brauciena viņai visvairāk patikusi praktiskā daļa: “Bija iespēja tuvāk apskatīt nēģi un kaulzivis, kā arī atpazīt to iekšējos orgānus.
Praktiskā darbošanās palīdzēja labāk izprast uzbūvi un atšķirības starp nēģiem un kaulzivīm.”
Līgas klases biedrenei Evitai Cābelei pēc nēģu izpētes bijušas dažādas emocijas. Ziņkārība, jo nēģi izskatās ļoti neparasti, kā arī interese redzēt, kas zivīs ir iekšā un kā tās uzbūvētas.
Liepājas Valsts ģimnāzijas skolniecei Hannai Kalniņai visvairāk patika darboties praktiski, jo tad informācija iespiežas atmiņā uz ilgu laiku.
“Sākumā bija nedaudz bail, jo pirmo reizi ar skalpeli griezu zivi, bet bija aizraujoši,” viņa teica.
Skolēni apmeklēja arī Pāvilostas novadpētniecības muzeju, kur vadītāja Irina Kurčanova iepazīstināja ar ekspozīciju, pastāstīja par Pāvilostu. Jaunietes atzīst, ka muzeja apmeklējums ir paplašinājis viņu apvārsni.
“Uzzinājām Pāvilostas vēsturi un to, cik ļoti tā saistās ar zvejniecību,”
min Evita.
Savukārt Hannai muzejs devis pirmo priekšstatu par pilsētu, kurā viņa agrāk nebija bijusi: “Guvu zināšanas un iespaidus, kuru, visticamāk, man nebūtu, ja es šodien nepiedalītos.”
Skolotājs F. Rekovičs paskaidro, ka izbraukums uz zvejnieku saimniecību “Saiva” nav bijusi mērķtiecīgi plānota Biologu skolas nodarbība.
Atbildot uz jautājumu, kas to finansēja, viņš paskaidro: “Izbraukumu organizēja sadarbībā ar Liepājas Izglītības pārvaldi, kas nodrošināja transportu, savukārt daļu izmaksu sedza skolēnu līdzmaksājumi. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī lektori un uzņēmēji, kuri
bieži vien nāk pretī un piedāvā nodarbības bez maksas, jo redz, ka bērniem patiešām ir interese par bioloģiju.”
Bioloģijas skolu var apmeklēt ikviens skolēns, un katra nodarbība, kas notiek reizi mēnesī sestdienā, ir veltīta konkrētai tēmai. Šoreiz uzmanības centrā bija zivju un nēģu anatomiskā un fizioloģiskā uzbūve.
Par turpmākajām iecerēm skolotājs norāda, ka nākamo nodarbību tēmas vēl tiek saskaņotas, ir uzrunāti iespējamie lektori. Tomēr jau zināms, ka pavasarī plānota mitrāju izpēte Papes ezera apkārtnē.
