Pasākums pulcēja 11 kolektīvu no Liepājas, Dienvidkurzemes un citiem Latvijas novadiem, kā arī no Lietuvas – Skodas un Rietavas.

Programmā bija 15 priekšnesumu ar kopdeju noslēgumā, bet iestarpinājumos – dziesmas un sadziedāšanās.

Ar savu koncertprogrammu dejotājus sveica mūziķis Raivis Bružis.

Deju maratonu atklāja Otaņķu pagasta līnijdeju grupa “Labākie gadi”, turpināja citi kolektīvi dažādos apvienojumos, kā nu kurā dejā.

Otaņķnieces bija papildus “Dejotprieka” kopējām dejām sagatavojušas arī divas savas dejas un starp abām paguva nomainīt skatuves tērpus.

“Ir patīkami piedalīties šādos pasākumos, prieks atrādīties,”

dejotājas Vija Sudmale un Irēna Pērkona teica, ka Bunka esot viņas iecienījusi un ciemos aicinot bieži.

Liepājas senioru deju kopa “Rietumvējš” Bunkas kultūras namā jutās daļēji kā savējās, jo viņu vadītāja Inguna Zēģelniece ir šī tradicionālā pasākuma organizētāja.

Šajā darbā viņai līdzās ir Bunkas kultūras pasākumu organizētāja Svetlana Grinberga, tāpat atbalsta dejotājas un vadītājas otrs kolektīvs – Eiropas deju kopa “Valceris” no Priekules.

“Sadancošana ar citiem kolektīviem dod iespēju labi atpūsties un iegūt draugus,”

teica liepājnieces Dzintra Doniņa, Ārija Ludzere un Mudīte Roķe.

“Piedalāmies arī festivālos un koncertos, ko rīko citos novados. Novēliet mums raitu soli, dzīvesprieku, veselību, ka varam ilgi dancot!”

Skodas deju kopa “Vejune” bija sagatavojusi kopdejas un vienu solopriekšnesumu.

Kolektīva dalībniece Dzintra pastāstīja, ka skodenieces Bunkā ir pirmoreiz, bet agrāk dejojušas Liepājā.

“Mums ar latviešiem ļoti saskan, tāpēc ka es pati runāju latviski, kaut arī esmu dzimusi, augusi un visu laiku dzīvojusi Lietuvā,”

Dzintra palaikam tulkoja lietuviski uzrunas, taču abas tautas sapratās arī bez viņas starpniecības, jo deja un mūzika jau ir vienā valodā.

Pasākumā skatītāji atradās uz skatuves, tā ka labi redzēja dejotāju veidotos rakstus.

Pirmos lielos apļus izdejoja Latvijas seniori Raimonda Paula dziesmas “Vēju stunda” pavadījumā, pēc tam lietuviešu dejotājas demonstrēja savas horeogrāfijas šai kompozīcijai.

Šogad akcentēja R. Paula jubileju, bet nākamgad atzīmēs “Dejotprieka” piecus gadus.

S. Grinberga pieļāva, ka jubilejas kopkoncerts varētu būt plašāks, ar lielāku pašvaldības finansiālo atbalstu, kas papildinātu dejotāju dalības maksu.

Katrā ziņā senioru deju kopu pulcēšana deju svētkos Meteņu laikā ir kļuvusi ne tikai par Bunkas odziņu, bet nu jau arī par novada lielo pasākumu.

“Ir vērts to rīkot, jo zinām, ka būs publika – dalībnieki brauks un skatītāji atnāks,” viņa teica.