Tuvāko dienu laikā Kallasa piedāvās ES dalībvalstīm ideju sarakstu ar prasībām, kas būtu jāizvirza Maskavai.

“Apspriedīsim, par ko mēs vēlamies runāt ar krieviem, pirms runājam par to, kurš būs tas, kas runās ar krieviem,” intervijā vairākiem medijiem, arī ziņu aģentūrai AFP, sacīja Kallasa.

“Ja viņi izvirza maksimālistiskas prasības, tad arī mums vajadzētu izvirzīt maksimālistiskas prasības,” norādīja ES augstākā diplomāte.

Eiropai ir jātiecas panākt Kremļa piekāpšanos, piemēram, bruņoto spēku ierobežošanu, jo Vašingtona, šķiet, vairāk koncentrējas uz to, lai panāktu Kijivas piekrišanu kompromisam, klāstīja Kallasa.

“Lai panāktu ilgtspējīgu mieru, visiem pie sarunu galda, arī krieviem un amerikāņiem, ir jāsaprot, ka ir nepieciešama eiropiešu piekrišana,” norādīja diplomāte.

“Lai to panāktu, mums ir arī nosacījumi, un mums ir jāizvirza nosacījumi nevis ukraiņiem, uz kuriem jau ir izdarīts liels spiediens, bet gan krieviem,” pauda Kallasa.

ES augstā ārlietu pārstāve arī uzsvēra, ka Krievija karā Ukrainā “negūst uzvaru” un ka tās upuru skaits karā “ievērojami pieaug”.

Vairāki ES līderi, arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, cenšas atjaunot kontaktus ar Putinu.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni teikusi, ka sarunām varētu tikt iecelts īpašs sūtnis.