“Attiecībā pret reģioniem tas ir diezgan nekorekti, jo Rīgas un Ventspils brīvostām ir beztermiņa regulējums likumā,” pauž Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Viņš skaidro, ka SEZ pārvalde vienlaikus ir arī ostas pārvalde, bet likumdevējs nav pateicis, kas tad notiek pēc 2050. gada.

“Labi, nav SEZ likuma, bet nav arī ostas pārvaldes. Tad ir tāds kā juridisks kāzuss.”

SEZ valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka nupat, iegādājoties ostas termināli, Liepājā ienāca lielākais Baltijas jūras prāmju operators “Stena Line”, kas šeit ieguldīs investīcijas.

Un tam ir svarīgi, kas notiks pēc 2050. gada, jo uzņēmēji savas investīcijas un attīstību plāno ilgtermiņā.

Vien pirms dažām dienām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja priekšlikumus, kas paredz Rēzeknes un Liepājas SEZ noteikt beztermiņa darbības periodu.

U. Sesks: “Tad šodien [vakar] Saeimas sēdē kaut kas notika politiski, un man nav informācijas, kādu apsvērumu dēļ tik radikāli mainījās pozīcija.

Katrā ziņā tas neizskatās Latvijas reģionu ekonomisko attīstību atbalstoši. Drīzāk otrādi.”

Finanšu ministrijas pārstāvis Andis Kokenbergs iepriekš komisijas sēdē skaidrojis, ka Eiropas Savienības līmenī ir apstiprināti nosacījumi SEZ nodokļu priekšrocību režīmu vērtēšanai.

Viens no priekšnosacījumiem esot, ka pašai SEZ, tā darbībai, nodokļu atvieglojumiem ir jābūt ierobežotiem laikā, ziņo aģentūra LETA.

Iepriekš Liepājas SEZ darbības termiņš bija noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.