Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu par Latvijas invazīvo sugu sarakstu un šo sugu pārvaldības pasākumiem mērķis ir noteikt sugas, kas Latvijā rada būtisku kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmām, cilvēka veselībai vai ekonomikai, bet nav iekļautas Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā.

Vienlaikus regulējums nosaka pasākumus šo sugu izplatības ierobežošanai, iznīcināšanai un ekosistēmu atjaunošanai.

Spānijas kailgliemezis tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām dzīvnieku sugām Eiropā. Tas spēj ātri vairoties, izplatīties savvaļā un būtiski ietekmēt vietējās ekosistēmas, tostarp apdraudēt dabiskos biotopus un vietējās gliemežu sugas, ar kurām tas var krustoties.

Latvijā Spānijas kailgliemezis pirmo reizi konstatēts 2009. gadā Pastendē, bet īpaši strauja sugas izplatība novērota kopš 2020. gada. Līdz 2025. gada 1. aprīlim Latvijā identificētas 662 šīs sugas atradnes.

Sugas izplatību veicina cilvēka darbība, īpaši dārzkopības prakse un stādu pārvietošana starp valstīm. Līdzīga problēma ar šo sugu novērota arī citās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas reģionā.

Spānijas kailgliemezis rada vairākus riskus. Tas ir būtisks lauksaimniecības kaitēklis, kas var bojāt kultūraugus, samazināt ražas kvalitāti un palielināt saimniecību izmaksas. Lielas populācijas var negatīvi ietekmēt arī ekosistēmu pakalpojumus un samazināt zemes vai īpašumu vērtību. Turklāt pastāv arī potenciāli riski cilvēku un mājdzīvnieku veselībai, piemēram, patērējot nepietiekami nomazgātus augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar kailgliemežu gļotām.

Pašlaik Latvijā Spānijas kailgliemežu ierobežošana lielākoties notiek brīvprātīgi, galvenokārt mazdārziņu un zemes īpašnieku iniciatīvas rezultātā. Taču normatīvā regulējuma trūkums ierobežoja pašvaldību iespējas organizēt koordinētus ierobežošanas pasākumus teritorijās, kur invāzija ir īpaši izteikta.

Ja suga iekļauta Latvijas invazīvo sugu sarakstā, pašvaldības varēs noteikt konkrētus pasākumus tās ierobežošanai savā teritorijā. Tas nozīmē, ka pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu un noteikt pienākumus zemes īpašniekiem, lietotājiem vai valdītājiem veikt nepieciešamos pasākumus.

Noteikumi paredz koncentrēt ierobežošanas pasākumus galvenokārt apdzīvotās teritorijās, piemēram, pilsētās, privātmāju un mazdārziņu rajonos, kā arī publiskajās zaļajās zonās, jo Spānijas kailgliemezis īpaši labi izplatās urbanizētās teritorijās.

Savukārt dabiskās teritorijās, piemēram, mežos vai purvos, ierobežošanas pasākumi bieži vien būtu praktiski neiespējami vai nesamērīgi dārgi.

Regulējums paredz arī pasākumu katalogu, ko pašvaldības varēs izmantot savos normatīvajos aktos. Tas ietver dažādas metodes, piemēram, mehānisku kailgliemežu savākšanu, teritoriju regulāru pļaušanu, ķīmisko vai bioloģisko ierobežošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī pasākumus ekosistēmu atjaunošanai.

Savāktos Spānijas kailgliemežus varēs likvidēt vairākos veidos, piemēram, nododot tos dzīvnieku līķu dedzināšanas iekārtām, ja pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu, vai arī aprokot vai kompostējot.

Par sugas ierobežošanas pasākumu īstenošanu būs atbildīgi zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji, kuriem gliemežu iznīcināšana būs jāveic atbilstoši noteikumos paredzētajām metodēm.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam zemes īpašniekiem vai lietotājiem ir pienākums veikt invazīvo sugu pārvaldības pasākumus, lai novērstu to izplatīšanos. Ja šie pasākumi netiek veikti, var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 600 naudas soda vienībām.