Sīko zādzību gadījumu skaits pērn bija 2765, kas ir par 276 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt lietu skaits par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu vielu ietekmē samazinājies par 57 lietām salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Minētie noziedzīgo nodarījumu veidi veido vairāk nekā pusi no visiem kriminālprocesiem, kas nonāk prokuratūras atbildībā, norādīja Meisters.

Meisters uzsvēra, ka šie rādītāji raksturo situāciju sabiedrībā un attieksmi pret likumu ievērošanu.

Pēc viņa teiktā, to var skaidrot ar zināmu nihilismu vai protestu pret noteiktajiem ierobežojumiem.

Meisters atzīmēja, ka pēc braukšanas reibumā kriminalizēšanas un transportlīdzekļu konfiskācijas ieviešanas rādītāji būtiski nav mainījušies.

Lielākā daļa minēto lietu tiek izskatītas prokuratūrā, taču arvien biežāk tās nonāk arī tiesā, jo apsūdzētās personas nepiekrīt transportlīdzekļa konfiskācijai.

Viņš norādīja, ka šādos gadījumos kriminālprocesu nevar pabeigt vienkāršotā kārtībā un lietas nodod izskatīšanai tiesā.

Meisters pauda atbalstu idejai šādus procesus izskatīt dažu dienu laikā, jo pretējā gadījumā lieta nonāk vispārējā procesā, kas prasa papildu procesuālās darbības.

Meisters uzsvēra, ka policija arī ar ierobežotiem resursiem turpina apturēt autovadītājus reibumā, taču sods ne vienmēr attur cilvēkus no šādu pārkāpumu izdarīšanas.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) diskusijā norādīja, ka likumos nav paredzēts sods piespiedu ārstēšanas veidā, un pauda viedokli, ka atkārtotu braukšanu reibumā varētu skaidrot ar nopietnām atkarības problēmām, kuras būtu jārisina medicīnas iestādēs.

Meisters norādīja, ka šāds risinājums būtu politisks lēmums.

Patlaban alkohola atkarības pakāpi vērtē tiesu ekspertīzē, bet medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana ir iespējama tikai noteiktos gadījumos.

Viņš piebilda, ka efektīvākie risinājumi patlaban saistīti ar Valsts probācijas dienesta īstenotajām programmām un uzraudzības metodēm, kuru mērķis ir mainīt notiesāto personu uzvedību un mazināt atkārtotu pārkāpumu risku.