Domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam to nodeva LNS Kurzemes reģionālās biedrības, Liepājas grupas priekšsēdētāja Ilze Jaunzeme.

“Bija uzsvars uz to, ka Liepāja ir vienīgā no pašvaldībām, kas ir pretimnākoša mums,”

viņa teica.

Novērtējums saņemts par videoziņām zīmju valodā Liepājas pašvaldības mājaslapā, kā arī par pilsētas svētku pasākumiem, kuros nodrošināts tulkojums zīmju valodā, piemēram, Liepājas 400 gadu jubilejas koncertā, Goda un Gada liepājnieku sveikšanas ceremonijā, valsts svētku koncertos.

Tikai Liepāja šo visu nodrošina nedzirdīgajiem, un LNS apbalvošanas pasākumā pilsēta likta par piemēru visām citām pašvaldībām pieejamībā nedzirdīgiem cilvēkiem.

“Paši esat vainīgi!” atbildes runā teica G. Ansiņš.

“Atceros sarunu šajā pašā kabinetā, kad jūs teicāt – vajag. Tā jau ir kopīga balva.”

Tomēr vēl ir daudz iespēju uzlabot nedzirdīgajiem gan pašvaldības pakalpojumu un informācijas saņemšanu, ko I. Jaunzeme pārrunāja ar klientu apkalpošanas centra darbiniekiem, gan kultūras pieejamību.

Nākamnedēļ Liepājas nedzirdīgie nāks ekskursijā uz pilsētas domi, lai to apskatītu un iepazītu.

Dzirdīgajiem visdrīzāk neienāk prātā, ka nedzirdīgie citādi lasa un uztver drukātu tekstu, paziņojumus un uzrakstus.

I. Jaunzeme stāstīja, ka biedrības cilvēki lasa “Kurzemes Vārdu” un, sastapušies ar nesaprotamu svešvārdu, nāk pie viņas, lai kopīgi noskaidrotu tā nozīmi.

Biedrības vadītāja gatavo videoziņas zīmju valodā un, atrodot rakstu, kas būtu interesants ne tikai liepājniekiem, bet arī viesiem, no plašāka materiāla izveido saprotamu sižetu.

Nedzirdīgie informācijas ieguvei lieto gan vietni liepaja.lv, gan ziņu portālu liepajniekiem.lv un sociālos medijus.

I. Jaunzeme rosināja pašvaldībai domāt par tehnisko atbalstu nedzirdīgajiem, kuri vēlas apmeklēt Liepājas teātra izrādes.

“Tā kā lietoju dzirdes aparātu, man ir ļoti grūti dzirdēt vārdus, ko runā aktieri.

Būtu labi padomāt par to, lai ne tikai mūsu biedri, bet arī plašāka auditorija, vecāka gadagājuma cilvēki, kas lieto dzirdes aparātus, varētu apmeklēt teātri. Ierīkot indukcijas cilpas vai FM sistēmu,” viņa teica.

Indukcijas cilpa jau palīdz nedzirdīgajiem klausīties koncertus “Lielajā dzintarā”.

Eksistē arī citas tehniskās sistēmas, kas ļauj klausītājam jebkurā sēdvietā uztvert runāto. Vienīgais nosacījums – izrādē aktieriem jālieto mikrofoni, taču daļu iestudējumu Liepājā ar tiem spēlē. Atliktu informatīvajos materiālos atzīmēt, ka šī iespēja ir.

G. Ansiņš atzīmēja, ka budžeta prioritāte patlaban ir atalgojums un citas lietas nedaudz noliktas maliņā.

“Solīt, ka šajā gadā indukcijas cilpu vai kādu citu tehnisku rīku iegādāsimies, būtu bezatbildīgi,”

viņš teica, taču vajadzība tiekot piefiksēta.

Liepājas biedrībā ir 79 cilvēki, kurus organizācija “izvelk” no mājām. Liepājnieki apvienojušies ar Ventspili un Kuldīgu Kurzemes reģionālajā biedrībā.

Pilsētas biedrība patstāvīgi turpina rakstīt projektus un rīkot pasākumus. Arī šeit jāsaskaras ar sarežģījumiem. Šogad nedzirdīgo sporta biedrība izkrita sporta organizāciju līdzfinansēšanas konkursā.

“Bija paredzēts augstāks punktu skaits, ja sacensības ir daudziem cilvēkiem domātas, bet tās ir konkrētam cilvēku lokam – mums, nedzirdīgajiem,” atklāja I. Jaunzeme.

“Tas ir sāpīgi.”

Pašvaldības vadītājs un Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova aicināja biedrību iesniegt savu ieceru projektus gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzfinansēšanas, gan iedzīvotāju līdzdalības budžeta konkursos.