NEPLP lēmums par aizliegumu “Gazprom-Media” bija pamatots ar to, ka minētā holdinga īpašnieks “Gazprombank” ir iekļauts ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcionēto personu sarakstā, tādēļ šādu programmu retranslēšana neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas tās izplatītu, ir pakļauti ASV sankciju pārkāpšanas riskam.

Pieteicēja lietā ir SIA “Global Media”, kas vērsās tiesā, lai pārsūdzētu NEPLP lēmumu daļā par vairākām televīzijas programmām, kuras tā pārstāv un izplata televīzijas operatoriem Latvijā.

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa apmierināja pieteikumu, konstatējot, ka NEPLP ir pārsniegusi savas pilnvaras un tās lēmums nav pamatots ar apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai.

Tiesas atzina, ka nepastāv neviens no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētajiem televīzijas programmu izplatīšanas aizlieguma pamatiem, jo par šādu pamatu pati par sevi nav atzīstama programmu īpašnieka pakļaušana ASV sankcijām.

Izskatījusi NEPLP kasācijas sūdzību, AT atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Tiesas spriedumā ir skaidrots, ka likumdevējs ir piešķīris NEPLP plašas pilnvaras un lielu rīcības brīvību rīkoties neatkarīgi un autonomi, lai nodrošinātu Satversmes un citu normatīvo aktu ievērošanu tās darbības jomā.

AT norādīja, ka, tā kā pārsūdzētais lēmums pieņemts īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jāņem vērā Krievijas radītais risks Latvijai un sabiedrībai kopumā, ieskaitot plašsaziņas līdzekļu telpas izmantošanu manipulācijai un propagandas izplatīšanai.

AT skaidroja, ka NEPLP pilnvaras iegūst īpašu nozīmi, vērtējot tās rīcību izņēmuma apstākļos, kas ir saistīti ar Krieviju, bet nav tieši paredzēti normatīvajos aktos.

Tiesa uzsvēra, ka situācijā, kad nepieciešams novērst ģeopolitiskās situācijas radītos riskus un ir jāaizsargā demokrātiskas tiesiskas valsts principiem un nacionālajām interesēm atbilstoša plašsaziņas līdzekļu telpa, NEPLP apsver valsts un sabiedrības drošības intereses un izlemj, vai nepieciešams steidzami rīkoties, lai sekmētu šo interešu ievērošanu, arī ja konkrētā tiesību normā tas tobrīd nav precīzi paredzēts.

Tiesiskais pamats tam ir gan tiesību normas, kas nosaka NEPLP kompetenci, gan Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kas paredz, ka valstī var ieviest arī citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

Tiesa norādīja, ka, lai gan ASV sankcijas, kas vērstas pret “Gazprombank”, Latvijā nav tieši izpildāmas, sabiedrības interesēs NEPLP var ņemt vērā arī sankciju noteikšanas mērķus un nepieciešamību veicināt to sasniegšanu.

AT atzina, ka NEPLP tiesībām aizliegt programmu izplatīšanu ir saskatāms pietiekams tiesiskais pamats un apgabaltiesa tās pilnvaras iztulkojusi nepamatoti šauri.

Vienlaikus AT vērsa uzmanību uz apstākli, ka programmas, par kurām tiesā vērsusies pieteicēja, ir aizliegts izplatīt arī ar vēlāk pieņemtu NEPLP lēmumu, tādēļ tiesai, atkārtoti izskatot lietu, pēc būtības jāpārbauda gan tas, vai pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu vispār ir pieļaujams, gan aizlieguma samērīgums iepretim aizskartajām tiesībām un interesēm.

Jau ziņots, ka 2022. gadā stājās spēkā NEPLP lēmums no Latvijā retranslējamo kanālu saraksta izslēgt piecas Krievijas izklaides televīzijas programmas, kuras tiesa vēlāk lika atjaunot TV ekrānos.

Lēmums attiecās uz programmām “THT-Comedy”, “THT4 International”, “FRIDAY International”, “KHL TV channel” un “TNT Music”.