Dziedādami un dancodami, vairāk vai mazāk krāšņi izpušķotās automašīnās vietas ieņēma gan zaķi, gan zaķu mednieki, krāsainas olas un dažādi zvēri.

Pašvaldības aģentūras “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs” direktore Ieva Skābarde stāsta, ka līdzīgi kā iepriekš arī šogad interese par pasākumu bijusi liela.

Pieteicās maksimālais ekipāžu skaits – 50,

viņa norāda.

“Lielā Dienvidkurzemes ripināšanās” šogad notiek jau trešo reizi. Dažas komandas piedalās pirmo reizi, bet citiem šis pasākums jau kļuvis par gaidītu tradīciju.

Pirms starta organizatori atgādināja – galvenais ir nesteigties un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Orientēšanās pa novadu dalībniekiem bija jāveic piecu stundu laikā, tomēr uzvarētāju noteikšanā izšķirošais ir nevis ātrums, bet savākto punktu skaits.

“Un jau trešo gadu ar nelielu intrigu gaidām to pirmo komandu, kas spēs pabūt pilnīgi visos kontrolpunktos.

Tas ir tāds mūsu izaicinājums dalībniekiem,” pasmaida I. Skābarde.

Pirmos kontrolpunktus komandas izlozēja startā, bet pēc tam katra varēja izvēlēties savu maršrutu. Tādēļ dažviet pie uzdevumiem izveidojās rinda, bet citos punktos organizatoriem nācās pacietīgi gaidīt, līdz piebrauks nākamā ekipāža.

Atkritumu poligona “Ķīvītes” kontrolpunkta brīvprātīgā darbiniece pastāsta, ka komandas uzdevumus risina ļoti dažādi.

“Ir tādas, kas ierodas ar blīkšķi – ieskrien, ātri izdara un jau skrien atpakaļ uz mašīnu. Bet ir arī pavisam mierīgas komandas:

vispirms kārtīgi uzklausa norādes, paskatās apkārt, padomā un tikai tad ķeras pie uzdevuma.”

Andžela Jablonska tūrisma rallijā piedalās jau otro gadu. “Pagājušogad startējām pirmo reizi, un mums tik ļoti patika, ka nolēmām noteikti piedalīties vēlreiz. Visu gadu par šo pasākumu stāstījām arī citiem, ieteicām pamēģināt,” viņa saka.

Īpašas stratēģijas viņas komandai šoreiz neesot. “Vienkārši gribam savākt pēc iespējas vairāk punktu kontrolpunktos. No pagājušā gada gan iemācījāmies vienu lietu – fotopunktos ļoti rūpīgi jāpārbauda, vai tiešām atrodamies īstajā vietā. Toreiz laikam bijām nofotografējušies ne tur, kur vajadzēja,” Andžela smejoties atceras.

“Patiesībā tie bilžu punkti nemaz nav tik viegli.”

Viņa piebilst, ka palīdz, ja novads jau ir pazīstams, tomēr rallijs ir arī lieliska iespēja to iepazīt. “Galvenais ir izbaudīt pasākumu,” piekrīt arī viņas komandas biedri.

Ar fotopunktiem cīnījās arī grobiņnieku komanda “Zaķu mednieki”. “Dažus punktus zinām, bet lielākoties vienkārši braucam, skatāmies kartē un vērojam apkārtni. Ceram nepalaist īsto vietu garām,” viņi stāsta.

Savukārt komanda “Cimdenieku zoo” uz pasākumu ieradusies īpaši krāšņi – starp dalībniekiem redzams pingvīns, govs, žirafe un ēzelis. Tērpi meklēti un pasūtīti īpaši šim notikumam.

“Pingvīna kostīms man skapī gluži nestāv,”

jokojot saka Kristaps.

Komandas biedrene Sintija gan smejas, ka viņai ēzelīša tērps bijis pa rokai.

Šai komandai tūrisma rallijs ir pirmais piedzīvojums. Ideja radusies, pateicoties kaimiņienei Laurai. “Es vienkārši izlasīju, ka notiks šāds pasākums, un nodomāju – kāpēc nepamēģināt?” viņa stāsta.

“Man šķiet, ka tā ir iespēja vienkārši forši pavadīt laiku. Neesam šeit, lai trakotu vai obligāti dabūtu balvas – gribas kopā izklaidēties.”

Viens no kontrolpunktiem atradās arī pie “Cafe uz riteņiem”, kur dalībniekus sagaidīja smaidīgie saimnieki Gita un Igors Amontovi.

Igors bija sagatavojis uzdevumu – noskaidrot, cik gadus uzņēmums jau darbojas šajā vietā.

“Mēs labprāt iesaistāmies – mums patīk šādi pasākumi,” saka Igors.

“Patiesībā kādu gadu arī paši gribētu piedalīties rallijā, bet kādam jau ir arī jāstrādā.”

Gita gan piebilst, ka ideja par savu komandu nav atmesta. Varbūt kādreiz startēšot visi kopā – kā kolektīvs.

Igors tikmēr turpina jokot: “Es gan par rallistu īsti nederu – kundze saka, ka braucu par lēnu. Un pie šīm dāmām mašīnā es nemaz nekāpšu,” viņš smejoties piebilst, pamājot uz sievu Gitu un kafejnīcas darbiniecēm.

Katrai komandai dotas piecas stundas, lai nonāktu līdz finišam Aizputē, kur pēcāk tiks apbalvotas arī labākās komandas.