Šuvajevs norādīja, ka ceturtdienas sarunās par koalīcijas nākotni Satiksmes ministrijas reorganizācija izskanējusi kā priekšlikums, ko apsvērt, bet nekas konkrētāks neesot ticis minēts.

Par to plānots diskutēt nākamajā tikšanās reizē.

Iespējams, jāvērtē vairāku ministrijas kapitālsabiedrību centralizēta pārvaldība, sprieda Šuvajevs, piebilstot, ka Satiksmes ministrijas joma ir plaša un ir veidi, kā efektivizēt tās darbu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vilcināšanos ar atbalstu lidsabiedrībai “airBaltic” Šuvajevs raksturoja “politisko tirgu un teātri”.

Viņš arī komentēja, ka “rīvēšanās ar ZZS” nenotiekot tāpēc, ka “Progresīvie” cenšas iegūt plašāku vēlētāju loku, bet gan tāpēc, ka abiem politiskajiem spēkiem daudzos jautājumos ir saturiskas domstarpības.

Šuvajevs arī atzina, ka Saeimā daudzos jautājumos līnijas starp koalīciju un opozīciju ir kļuvušas diezgan izplūdušas, un ir gadījumi, kuros arī “Progresīvie” runā ar opozīciju.

Viņš prognozēja, ka šādu gadījumu turpmākos mēnešos būs vēl.

Politiķis piebilda, ka pirmdien, 20. aprīlī, “Progresīvie” koalīcijā virzīs sarunu par palīdzību sabiedrībai saistībā ar iespējamo cenu kāpumu, piemēram, par kopīgiem dabasgāzes iepirkumiem ar Lietuvu un Igauniju, kā arī par iedzīvotāju atbalstu, izmantojot sabiedrisko transportu.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums ceturtdien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevums “airBaltic” nepieciešams saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu.

Aizdevuma izsniegšanu 31. martā atbalstīja valdība, taču ZZS iebildumu un ultimāta dēļ šis jautājums vairākas nedēļas iestrēga un parlaments kavējās ar lēmuma pieņemšanu.

Pēc vairāku nedēļu strīdiem premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā pārstāvēto partiju domstarpības par atbalstu aviokompānijai “airBaltic” bija samilzušas tik tālu, ka Siliņa trešdien pieļāva valdības krišanu.

ZZS Saeimas frakcijas deputāti uzstāja uz “trīs punktu piedāvājumu”, tostarp satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.

ZZS ultimāts paredzēja, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, kā “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.

Savukārt “Progresīvie” uzsvēra, ka ZZS piedāvājumu negrasās apsvērt, bet “Jaunā vienotība” koalīcijas partnerus aicināja uz sarunām, lai vienotos par turpmāko darbu.

Sarunās, kas notika ceturtdienas rītā, koalīcijas partneri tomēr vienojās turpināt strādāt kopā.

Kā medijiem norādīja Siliņa, vienošanās paredz, ka Švinkam būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka “airBaltic” ir rentabls uzņēmums.

Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere.

Pagaidām gan viņa nav precizējusi, kā tieši īsā laikā varētu sasniegt šādus rādītājus, tādējādi ļaujot Švinkam saglabāt amatu ministra krēslā.

Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo “daudzi darbi ir iestrēguši” un nevirzās uz priekšu.

Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā.

Arī te pašlaik nav sekojusi lielāka konkrētība par to, kas tieši ministrijas struktūrā strādā slikti un kas, viņasprāt, darāms, lai steidzami sasniegtu pašas izvirzīto mērķi.