Latvija identificējusi aptuveni 10% no pērn ES sankciju sarakstā iekļautajiem Krievijas “ēnu flotes” kuģiem
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atklājis jeb identificējis aptuveni 10% no 2025. gadā Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautajiem Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, liecina FID pagājušā gada darbības pārskats.
LETA
2025. gads bija pirmais pilnais gads kopš FID pilda kompetentās iestādes funkciju sankciju izpildē Latvijā.
ES sankciju stiprināšanas nolūkā FID identificē iespējamos “ēnu flotes” kuģus un sagatavo politikas veidotājiem pierādījumus to iekļaušanai sankciju sarakstos.
Naftas un tās produktu importa aizlieguma apiešanai, kā arī citu sankcijām pakļautu preču pārvadāšanai Krievija izmanto tā dēvētos “ēnu flotes” kuģus. Tie pārsvarā ir novecojuši tankkuģi, kas īsteno bīstamu kuģniecības praksi, tostarp atslēdz automātiskās identifikācijas sistēmas, veic pārkraušanu atklātā jūrā, slēpj patiesos īpašniekus, kā arī nepietiekami ievēro drošības un apdrošināšanas prasības. Šāda prakse rada ne tikai augstus sankciju apiešanas riskus, bet arī būtiskus vides apdraudējuma riskus.
FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka FID ir speciāla programmatūra, kas rāda visu kuģu kustību Baltijas jūrā un arī vēl plašāk.
Pastāvot vairāki kritēriji pēc kuriem ir iespējams identificēt “ēnu flotes” kuģus, kas pārvadā Krievijas naftu. Piemēram, kuģis kādreiz ir piederējis Krievijas kuģošanas kompānijai, bet pēdējā laikā ir mainīts kuģošanas karogs un izslēdz transponderu sistēmu brīdī, kad tuvojas Krievijas ostām.
Ja izpildās viens vai vairāki kritēriji kopā, tad FID apkopo visus pierādījumus par konkrēto kuģi un nodod šo informāciju Ārlietu ministrijai (ĀM), kas savukārt Briselē piedāvā kuģi iekļaut Krievijas “ēnu flotes” sarakstā.
“Ja ES sarakstā šobrīd ir kopumā ap 600 Krievijas “ēnu flotes” kuģi, tad nepilni 10% no 2025. gadā ES sankciju sarakstā iekļautajiem “ēnu flotes” kuģiem bija no mums,” uzsvēra Iļjenkovs.
FID šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē ziņoja par pagājušā gada darbības rezultātiem.
Līdz 2025. gada beigām FID sankciju tīmekļvietnē bija publicēta informācija par 156 sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti dažādi veida aktīvi, tajā skaitā finanšu līdzekļi 153 miljonu eiro apmērā. Savukārt ziņojumu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem 2025. gadā pieauga par aptuveni 80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.