"Kā pieci pirksti"
Kā mēdz jokot šādu spēkratu īpašnieki – neesam dzirdējuši, ka kāds pārdotu elektrisko un meklētu vietā dīzelīti.
Labākais lēmums
“Kur mēs bijām agrāk?! Labākais lēmums – pāriet uz elektroauto,” atzīst liepājniece Elīna Rūja.
“Mazda 6e” iegādājās šogad martā. Abi ar vīru nonākuši pie šāda lēmuma, jo pārsvarā pārvietojas pa pilsētu. Šāds auto ir ekonomiskāks un izdevīgāks. Arī dabai draudzīgāks, tas ģimenei ir svarīgi ikdienā.
Izejot tehnisko apskati, nav jāmaksā automašīnas ekspluatācijas nodoklis, Liepājas maksas autostāvvietās var atstāt par brīvu, priekšrocības uzskaita Elīna.
Mājās ir uzstādīti saules paneļi un uzlādes vieta, publiskā infrastruktūrā bateriju nelādē, tāpēc pārvietošanās izmaksas mēnesī ir tikai 20 eiro.
“Ar iekšdedzes dzinēja automobili pat nevar salīdzināt,”
viņa uzsver, “un vēl pie šī brīža degvielas cenām!”
Auto ir patīkami vadīt, liels uzrāviens ir momentā, brauciens ir izbaudāms, stāsta vadītāja.
Braucot ar 68,8 kWh elektrisko motoru, kas nodrošina līdz 235 km sniedzamību pēc 15 minūšu ātrās uzlādes, salonā nav dzirdama ne skaņa no ārpuses.
Šīs automašīnas Liepājā nav populāras, E. Rūja-Vārpa pieļauj, ka tā pilsētā ir vienīgā.
“Vīra iepriekšējā automašīna arī bija “Mazda”. Viņš internetā atrada, ka ir arī elektriskā versija. Devāmies uz Rīgu, izbraucām, un iepatikās. Mašīna ir jauna, reģistrācija – pagājušā gada novembris,” viņa pastāsta.
Abi ar vīru ir pārliecināti, ka turpmāk viņu izvēle būs tikai elektroauto, plāno arī nomainīt otru ģimenei piederošo spēkratu.
Atbalsts ar plusiņu
Liepājnieks Juris Straume pērn ar valsts atbalstu iegādājās jaunu “Volkswagen Tayron” plug-in hibrīda modeli.
“Iegādājoties jaunu automašīnu, valsts atbalsts noteikti bija viena no tām lietām, kas palīdzēja pieņemt lēmumu.
Mums bija ne tikai atbalsts elektroauto iegādei, bet vēl plusiņš klāt kā daudzbērnu ģimenei, tāpēc atbalsts bija vēl lielāks,” uzsver Juris.
Viņš pārsvarā pārvietojas pa pilsētu, līdz ar to uzlādēt automašīnu nav problēmu. Lielākoties brauc ar elektrību, benzīnu neizmanto. Bateriju lādē gan mājās, gan palaikam kādā uzpildes stacijā, kamēr paši veikalā.
“Liepājā uzlāde nav problēma,” saka Juris.
Maziņais ieliek kloķi
“Nevaru iedomāties, kāpēc ar šo auto vairs nebrauktu,” atzīst grobiņnieks, “Lauku mājas” siera ražotājs Ģirts Kauliņš, kuram pieder 2013. gada izlaiduma elektriskais “Smart Fortwo”.
“Pat ja elektrība būs vēl dārgāka, ar dīzeli nevar par 2–3 eiro nobraukt simt kilometru.”
Automašīnai ir 55 kW dzinējs un 15 kW akumulators, patēriņš uz simt kilometriem labā laikā ir 11 kWh.
Smārtiņam pacieta piekare, nelīdzenākās vietās gribētos mīkstāku braukšanu.
“Bišķiņ kratīgāks, kartingveidīgs, bet ļoti stabils auto,” norāda Ģirts.
“Šis mazais sver pāri par tonnu!
Baterija iekšā, tāpēc. Maziņajam liels 35 kilovatu motors ļauj labi ieskrieties. Simtu sasniedz kādās trīs sekundēs. Citiem elektriskajiem arī liek kloķi. No malas paskaties, liekas – nu, ko tad šī bundžiņa var? Diezgan lieli riteņi tam, piecpadsmitnieki ir lieli ripuļi. Kaut kas bijis jāizdomā, jo mašīniņa ir maza, bet ļoti smaga. Priekšā ir šaurāki riteņi, aizmugurē platāki, lai būtu stabilitāte.”
Nospiežu podziņu telefonā
Mūziķim Mārtiņam Zālītem pieder 2021. izlaiduma gada “Hyundai Ioniq” ar 38 kWh bateriju un 100 kW jaudu, auto vidēji patērē ap 13 kWh uz 100 km.
Viņš ilgi bija automašīnas meklējumos, līdz 2024. gada septembrī atklāja, ka ar valsts atbalstu elektroauto pirkums no pārmēru dārga kļuvis pieejams un atmaksājas.
Mārtiņš dzīvo 60 kilometrus no Liepājas, izbraukt šo riņķi var bez problēmām, un bateriju pa nakti uzlādē mājās.
“Ziemas rītā nospiežu podziņu telefonā, un viss auto ātri atkūst.
Vasaras laikā nospiežu podziņu, un auto salons ātri atdziest. Protams, arī iekšdedzes dzinējiem šī lietotnes funkcija ir pieejama, bet elektroauto viss notiek daudz ātrāk,” uzsver M. Zālīte.
Galvenais jautājums, meklējot informāciju par elektroauto internetā, skatoties pieredzes stāstus YouTube, bijis: kā tad ar to bateriju, vai tā tūliņ nenobeigsies?
“Noskatoties sapratu, ka tas ir pats pēdējais, par ko kāds runā, jo baterijas ir ļoti labas.
Šis auto ir tirgošanā no 2017. gada, tāpēc ir jau daudz atsauksmju par lietotām mašīnām. Baterijas degradācija ir salīdzinoši niecīga,” saka Mārtiņš.
Naftas krīze izslauka lētāko galu
Elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” vadītājs Latvijā un portāla uzladets.lv galvenais redaktors Kārlis Mendziņš norāda, ka joprojām primārais kritērijs elektroauto iegādē ir cena.
Bet tas kļūst par aizvien mazāk noteicošu faktoru, jo
cenas ir izlīdzinājušās, it īpaši, ja runa ir par jaudīgākiem un dārgākiem modeļiem.
Ja neskaita mašīnas formas faktoru vai brendu, tad nākamais kritērijs ir uzlādes pieejamība dzīvesvietā vai ikdienas rutīnā.
Joprojām modē ir “Tesla” automašīnas – gan jaunas, gan lietotas. Cilvēki novērtē, ka mūsdienu pasaulē, kad lietas mainās ļoti strauji, tās saglabā jaunas mašīnas sajūtu programmatūras atjauninājumu dēļ.
Arī citi ražotāji piedāvā aizvien vairāk modernu funkciju.
Esošā naftas krīze ir izslaucījusi Eiropas lietoto elektroauto tirgu cenā līdz 20 tūkstošiem eiro.
Martā Eiropas elektroauto reģistrācijas bija rekordaugstas.
Interesanti, ka nav garantēts, ka populāri iekšdedzes auto ražotāji būs populāri starp elektroauto izvēlēm. Var manīt, ka tādi zīmoli kā “Hyundai” izmanto šo iespēju, lai iegūtu labākas nākotnes tirgus pozīcijas.
Pārsvars mītu sabiedrībā asociējas ar pirmajiem elektroauto. Joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka nav, kur uzlādēt, un ka tas prasa stundas. “Mobilly” nesen paziņoja, ka Latvijā vien viņi piedāvā norēķināties 1223 uzlādes punktos no lietotnes.
Vēl ir mīti par ziemu – “nekur nevar aizbraukt, jo pazūd 50% no baterijas”. Pilnībā ignorējot Skandināvijas valstis, kas uzrāda fenomenālus elektroauto pārdošanas apjomus.
Tad vēl ir mīti, ka nekur nevar labot. Šiem auto ir mazāk kam salūzt, bet ritošo jau visur remontē.
Protams, mūžīgais mīts par bateriju mūžu un ietekmi uz vidi. Jaunākie pētījumi rāda, ka baterijas krietni pārdzīvo paredzēto auto mūžu, saglabājot vairāk nekā 80% oriģinālās kapacitātes.
Arī ietekme uz vidi jau sen ir pierādīta krietni par labu elektroauto – trešdaļa no tā, ko rada līdzvērtīgs iekšdedzes auto.
Uzziņai
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programma
- Kopējais finansējums – 40 miljoni eiro.
- Atbalsta apmērs – no 3000 līdz 9000 eiro.
- Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam, kuram ir vairāk nekā trīs bērni, tiek piešķirts papildu atbalsts – par katru nākamo bērnu 1000 eiro.
- Papildu atbalstu 2000 eiro apmērā var saņemt, ja noraksta savu veco iekšdedzes dzinēja automobili, nododot apstrādes uzņēmumam vai ziedojot Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
- Transportlīdzekļu cenu griesti – līdz 45 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) un līdz 60 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) sešvietīgiem un septiņvietīgiem transportlīdzekļiem.
- Atbalsts, iegādājoties lietotu automobili, ja tā vecums nepārsniedz septiņus gadus, nobraukums – 150 000 kilometru un transportlīdzeklis Latvijā nav reģistrēts ilgāk par 12 mēnešiem.
Pirmās EKII atbalsta programmas rezultāti
- Finansējums – 30 miljoni eiro.
- Automobiļus iegādājās 6467 iedzīvotāji, to skaitā 1281 Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājs.
Avots: Klimata un enerģētikas ministrija
Par projekta “Multiplatformu publikāciju cikls par klimatneitralitātes un klimatnoturības izpratnes veicināšanu “Kā pieci pirksti”” saturu atbild SIA “TV Kurzeme”. Projekta nr. EKII-9/7.
