KEM sagatavotais priekšlikums paredz ieviest būvvaldēm tiesības apturēt būvatļauju izsniegšanu vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm līdz brīdim, kad ir veikts ieceres kumulatīvās ietekmes uz vidi izvērtējums.

Piedāvājums paredz, ka šāds izvērtējums tiktu veikts attiecībā uz pašvaldību teritorijās jau akceptētajām vai īstenotajām vēja elektrostacijām, kuru atsevišķas turbīnas jauda pārsniedz 20 kilovatus.

Kā skaidroja KEM valsts sekretāre Līga Kurevska, tas nozīmētu, ka gadījumos, kad pašvaldības teritorijā jau pastāv vai tiek attīstīti vēja elektrostaciju projekti ar minēto jaudas parametru, turpmākās būvniecības ieceres tiktu vērtētas, ņemot vērā arī šo projektu kopējo ietekmi.

Būvvalde, izvērtējot konkrēto situāciju, varētu lemt par nepieciešamību padziļināti analizēt projektu savstarpējo mijiedarbību, īpaši gadījumos, kad to izvietojums, savstarpējie attālumi vai citi apstākļi liecina par iespējamu kumulatīvu ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

KEM ieskatā, šāda pieeja nodrošinātu, ka lēmumu pieņemšanā tiek ņemta vērā ne tikai katra projekta individuālā ietekme, bet arī to kopējā iedarbība konkrētajā teritorijā, vienlaikus saglabājot iespēju regulējumu piemērot samērīgi un atbilstoši faktiskajai situācijai.

Tādējādi tikšot radīts līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt ietekmes izvērtējumu un mērķi nepieļaut nepamatotu administratīvo slogu projektiem, kuru savstarpējā ietekme nav konstatējama.

Līdzšinējā pieeja vēja elektrostaciju attīstībā lielākoties balstās uz individuālu projektu izvērtēšanu, nepietiekami analizējot vairāku projektu kopējo ietekmi vienas pašvaldības teritorijā, klāsta KEM.

KEM norāda, ka vēja enerģijas attīstība Latvijā pēdējos gados ir būtiski aktivizējusies, un atsevišķās Latvijas teritorijās ir izteiktāka projektu koncentrācija dažādās attīstības stadijās.

Tas rada situācijas, kurās atsevišķi projekti atbilst normatīvajām prasībām, taču to kopējā ietekme uz vidi, ainavu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti netiekot pilnvērtīgi izvērtēta.

Šāda pieeja var mazināt sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesam un radīt spriedzi starp iesaistītajām pusēm, uzskata KEM.

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) vērsa uzmanību, ka investori jau ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus ietekmes uz vidi novērtējuma (IVM) procedūrām.

“Ja investors saņems pašvaldības būvvaldes atteikumu izsniegt būvatļauju un vērsīsies tiesā, vai pašvaldībām būs pietiekami daudz argumentu, lai tās varētu cīkstēties ar lieliem enerģētikas monstriem?” vaicāja Līdaka.

Deputāta ieskatā, būvvaldēm ir jābūt striktam pamatam, uz kura balstīties, pieņemot lēmumu.

Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekle Inga Āboliņa norādīja, ka grozījumi Būvniecības likumā nav izdiskutēti ar industriju.

Piemēram, nozarei neesot īsti saprotams, kāpēc šajā grozījuma tekstā tiek iekļauta jauna akceptēta projekta definīcija.

“Mūsu ieskatā akceptēts projekts ir tad, kad pašvaldība vai atbildīgā institūcija ir izdevusi akceptētu lēmumu. Bet šeit parādās jauna definīcija. Tāpat nav skaidrs tas, pēc kādiem kritērijiem būvvalde izvērtēs, vai kumulatīvā ietekme ir slikta, laba vai kāda,” neizpratni pauda Āboliņa.

Viņa vērsa uzmanību – lai 150 megavatus lielu projektu novestu līdz tam, ka būvvaldē iesniedz pieteikumu būvatļaujas saņemšanai, process izmaksā apmēram 2 līdz 3 miljonus eiro.

Būtu ļoti svarīgi saprast, kādi argumenti un pamatojumi varētu būt būvvaldei, lai tā atteiktu būvatļaujas izsniegšanu, aicināja Āboliņa.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters piekrita, ka virkne jautājumu vēl nav izdiskutēti, tāpēc šodien nevar atbalstīt KEM priekšlikumu.

Diskusija ir jāturpina, priekšlikumi jānoslīpē, lai var atrast vienošanos, lai nākotnē nav problēmu ar likuma normas piemērošanu un tiesvedībām, sprieda deputāts.

KEM priekšlikumu neatbalstīja arī Saeimas Juridiskais birojs, jo tam nav pārliecības, vai visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs KEM piedāvātais risinājums.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš atzina, ka galvenā problēma ir tā, ka pašvaldības neveic izvērtējumu.

Saziņa ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju esot bijusi tik neveiksmīga, ka nav izdevies noformulēt kritērijus izvērtēšanai.

Būvvalde vērtē eksperta izvērtējumu, kuram licences nav, bet formāli atbild iestāde, kas ekspertu ir deleģējusi.

Diskusijas par priekšlikumiem Būvniecības likumprojektam notiek kopš pagājušā gada augusta darba grupās, taču vienošanās, kam piekristu visi iesaistītie, tā arī nav rastas, atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien nevienojās par KEM priekšlikumu Būvniecības likumprojektam par vēja elektrostaciju būvniecību.

Diskusijas par šo priekšlikumu Būvniecības likumprojekta otrajam lasījumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē turpināsies rīt, 7. maijā.

Jau ziņots, ka 1. aprīlī Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, lai paātrinātu būvniecības procesus un mazinātu birokrātiju.

“Šie grozījumi būtiski paātrinās būvniecības procesu un uzlabos investīciju vidi. Līdz ar šo grozījumu apstiprināšanu būs iespējams sākt būvdarbus jau pēc pirmā posma projektēšanas pabeigšanas, negaidot visa projekta detalizāciju. Tas būs būtisks atbalsts lielu un nozīmīgu projektu īstenošanā un kalpos kā pozitīvs signāls investoriem,” uzsvēris Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādījis, ka grozījumi ne tikai paātrinās būvniecības procesu, bet arī mazinās birokrātiju un veicinās efektīvāku publisko resursu izmantošanu.

Būvniecības likuma grozījumi paredz iespēju sākt būvdarbus pa posmiem, piemēram, pamatu izbūvi, nesošo konstrukciju vai ārējo inženiertīklu izbūvi būs iespējams sākt vēl pirms pilna tehniskā projekta izstrādes, ja attiecīgā posma būvprojekts tiks apstiprināts pašvaldības būvvaldē.

Tas ļaus paātrināt investīciju projektu virzību, samazināt dīkstāvi projektēšanas laikā, kā arī efektīvāk plānot finanšu un citus resursus.

Likumprojekts paredz, ka būvvaldei par katru posmu lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā.

Tāpat plānots izslēgt normas par būvkomersantu klasifikāciju, jo tā praktiski vairs netiek izmantota publiskajos iepirkumos.

Lai nodrošinātu ātrāku militārās infrastruktūras izbūvi, paredzēts ļaut militārajos objektos atkāpties no būvnormatīviem bez alternatīvu risinājumu saskaņošanas, saglabājot prasības attiecībā uz drošību.