Teju stunda bija nepieciešama, lai pilsētas domes sēdē
ceturtdien, 22.augustā, deputāti nonāktu pie kopsaucēja un apstiprinātu Liepājas
pilsētas attīstības pamatnostādnes 2013.-2017.gadam, portāls novēroja domē.

”Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2013.-2017.gadam”
ir Liepājas pilsētas pašvaldības politisko vadlīniju dokuments laika periodam
no 2013.līdz 2017.gadam. Dokuments veidots pamatojoties uz politisko partiju
programmās ietvertajiem uzdevumiem un savstarpēji panāktu vienošanos, kā arī pamatnostādņu
uzdevumi definēti saskaņā ar pilsētas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem,
Attīstības pārvaldes organizētām darba grupām, kā arī pieņemšanās uzklausītiem
iedzīvotāju viedokļiem, skaidroja pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Tāpat viņš norādīja, ka izstrādātās pamatnostādnes nodrošina
saskaņotību ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un
Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kā arī vienlaikus izvirza
uzdevumus pašvaldības administrācijas struktūrvienībām, pašvaldības budžeta
iestādēm un kapitālsabiedrībām.

Izstrādātās attīstības pamatnostādnes ietver politiski
noteiktus prioritāros virzienus, kuru īstenošana nodrošinās sociāli ekonomisko
attīstību un finanšu resursu koncentrāciju mērķu sasniegšanā. Dokuments
veicinās pilsētas sociālekonomisko attīstību, kas pozitīvi ietekmēs pilsētas
budžetu, skaidroja pašvaldībā.

Taču ceļš līdz deputātu balsojumam bija tāls un ērkšķains,
jo Reformu partijas (RP) deputāti nostājās noraidošā pozīcijā – pamatnostādnēs neesot
iekļauts gana daudz RP ideju. Jānis Vilnītis uzsvēra, ka RP deputāti nevar
balsot par šādām pamatnostādnēm, jo viņi nav tikuši uzaicināti iesniegt savus
priekšlikumus pamatnostādņu sagatavošanai. Savukārt Ģirts Kronbergs prasīja
jautājuma izskatīšanu atlikt, lai RP varētu pamatnostādnes papildināt ar savām
korekcijām.

Emocijām virmojot, deputāti verbāli sāka cits citam ”brukt
krāgā”. Linda Matisone (RP) taujāja, kādēļ pamatnostādnēs nav iestrādāta
Saskaņas centra (SC) pirms vēlēšanām paustā apņēmība uzlabot pedagogu materiālo
stāvokli. Uz to Naums Vorobeičiks (SC) atbildēja, ka jautājums par izglītības
darbiniekiem ir iekļauts pamatnostādnēs. Kā pirmais solis šajā jomā būs pedagogu
veselības apdrošināšanas, nevis algas pielikums, jo šādu risinājumu
izvēlējušies paši pedagogi. ”Tas būs pirmais solis, kam sekos otrais un
trešais,” uzsvēra SC pārstāvis.

No RP deputātu puses pārmetumi bira gan par to, ka
pamatnostādnēs nav iekļauti jautājumi par jaunu bērnudārzu celtniecību, par
mikroautobusu kustības atjaunošanu utt.

Kā skaidroja Silva Golde (LP), jaunus bērnudārzus būvēt Liepājā
nav nepieciešams, jo rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs stāv ap
300 bērnu, un daļa vajadzību tiks apmierinātas pēc bērnudārza ”Pienenīte”
rekonstrukcijas, kur būs 94 jaunas vietas.

Savukārt, kā norādīja Jurijs Hadarovičs (SC), transporta
jautājumi ir iekļauti pamatnostādnēs. Turklāt viens solis šajā virzienā jau
sperts, izveidojot maršrutu no Karostas līdz Dienvidu kapiem.

Kad uz visiem pārmetumiem tika sniegtas argumentētas
atbildes, sakāpinātās emocijas pierima. Turklāt par pamatnostādņu
apstiprināšanu vienbalsīgi nobalsoja visi 15, tostarp RP, deputāti.

Pamatnostādnes, par kurām deputāti nobalsoja, ietver dažādas
jomas. Pirmā no tām attiecas uz bērniem un jauniešiem. Plānots paplašināt jauniešu
nodarbinātības iespējas vasarā, palielināt finansējumu vasaras nometnēm, attīstīt
un popularizēt jauniešu brīvprātīgo kustību, atbalstīt NVO aktivitātes, ierīkot
rotaļu laukumus mikrorajonos, atvērt Jauniešu māju u.c.

Sadaļā ”Veselība” plānots veicināt iedzīvotāju izpratni par
veselību un līdzatbildību savas veselības stiprināšanā, organizēt veselības
veicināšanas pasākumus atbilstoši aktualitātēm veselības jomā, rūpēties par
jaunu speciālistu piesaisti, nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību u.c.

Izglītības jomā plānots turpināt modernizēt skolas un
bērnudārzus, rekonstruēt skolu sporta un bērnudārzu rotaļu laukumus, uzcelt sporta
zāli pilsētas centrā saskaņā ar budžeta iespējām, nodrošināsim vietas
bērnudārzos visiem mazajiem liepājniekiem u.c.

Kultūras sfērā paredzēts pilnveidot Liepāju kā festivālu,
koncertu, kultūras pilsētu, uzcelt koncertzāli 
”Lielais Dzintars”, atbalstīt Dziesmu un Deju svētku tradīcijas, rūpēties
par kultūras mantojuma saglabāšanu, atbalstīt draudzes dievnamu atjaunošanā, atbalstīt
amatieru un profesionālās mākslas kolektīvus, paplašināt bibliotēku pieejamību
un kvalitāti, atjaunot koncertdārzu ”Pūt, vējiņi!”, izveidot Jūrniecības muzeju
un turpināt modernizēt kultūras iestādes.

Sporta nišā plānots paplašināt tautas sporta pasākumu
piedāvājumu pilsētā, palielināt atbalstu bērnu – jauniešu sportam, atbalstot
sporta skolas un klubus, uzsākt daudzfunkcionāla sporta kompleksa izveides
projekta realizāciju (vieglatlētikas manēža, vingrošanas un cīņas sporta zāles,
telpas tenisam), kā arī ūdens sporta veidu bāzi un BMX trasi Zirgu salā.

Sociālās drošības un labklājības jomā plānots pilnveidot bērnu
un ģimenes atbalsta programmu, vairāk atbalstot liepājniekus, kuri audzina
bērnus, palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi iekļauties pilsētas
dzīvē, atbalstot sociālos dienas centrus, atbalstīt seniorus un to aktivitātes,
veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, atbalstīt mūžizglītības un
pārkvalifikācijas pasākumus, uzlabojot iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū,
sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem liepājniekiem, uzsākt bezmaksas sabiedriskā
transporta ieviešanu skolēniem un pensionāriem, izveidot pašvaldības programmu
dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši sekmējot ekonomisko īres dzīvokļu piedāvājuma
attīstību jaunajiem speciālistiem, paaugstināt bērnudārzu pedagogu, izglītības
iestāžu apkalpojošā personāla, pašvaldības policistu, sociālo, sporta, kultūras
un medicīnas darbinieku atalgojumu, uzlabosim sabiedriskā transporta kustību, nodrošināt
bezmaksas valsts valodas kursus strādājošiem.

Drošības jomā iecerēts finansēt apgaismojuma izveidi
iekšpagalmos un izgaismot gājēju pārejas pilsētā, paplašināt video novērošanas
sistēmu, nodrošināt biežākus policijas reidus pilsētas ielās, uzturot kārtību ielās
un sniedzot drošības sajūtu iedzīvotājiem, rūpēties par drošību uz ūdeņiem un
operatīvu glābšanas dienestu darbību, veikt preventīvu darbu narkotisko un
apreibinošo vielu lietošanas mazināšanai.

Vides jomā plānots veidot videi draudzīgu pilsētu, labiekārtot
parkus, zaļās zonas, pludmales un ūdens malas (Liepājas ezers, Beberliņi,
Cietokšņa kanāls), rekonstruēt K.Zāles laukumu, promenādi, labiekārtot mikrorajonus
un iekšpagalmus, veicināt graustu sakārtošanu, turpināt ielu rekonstrukciju,
turpināt veidot veloceliņus un uzstādīt velonovietnes, veidot suņu pastaigu laukumus,
uzsākt Tramvaja tilta rekonstrukciju u.c.

Tūrisma jomā iecerēts veicināt tūristu piesaisti, attīstīt Liepāju
kā kūrortu ar medicīnas tūrisma piedāvājumu, sekmēt aktīvā un ģimenes tūrisma
attīstību, atbalstīt izklaides, kultūras, atpūtas, sporta un citu pasākumu
organizēšanu, izveidot un attīstīt izklaides un tirdzniecības ielu uz pludmali,
pielāgot Liepājas ezeru atpūtas mērķiem u.c.

Savukārt ekonomikas jomā paredzēts atbalstīt aktīvu investoru
piesaisti, lai radītu jaunas darba vietas, veicināt plašāku mazo, vidējo
uzņēmumu darbību pilsētā, rekonstruēt lidostu, sekmēt autoceļu un dzelzceļa
sakārtošanu, prāmju līniju attīstību, nodrošināt lētāku siltumapgādi, veicināt ēku
siltināšanu u.c.

Jāpiebilst, ka nolemts arī uzdot Attīstības pārvaldei reizi
pusgadā sniegt pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu, apkopojot uzdevumu
īstenošanā iesaistīto pašvaldības administrācijas struktūrvienību, pašvaldības
budžeta iestāžu, kapitālsabiedrību un aģentūru sniegto informāciju.