Mobilo sakaru operatora “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmumam ir darbības nepārtrauktības plāns dažādām krīzes situācijām, kas tiek regulāri atjaunots un pilnveidots, ņemot vērā arī pēdējos notikumus, kas saistīti ar apdraudējumiem gaisa telpā.

Arī dažādās mācībās ir izspēlēti scenāriji par dronu apdraudējumiem operatoru infrastruktūrai.

Piemēram, mācoties no Ukrainas operatoru pieredzes, “Tele2” turpina aprīkot bāzes stacijas ar moderniem litija akumulatoriem, kas spēj ilgāk nodrošināt mobilo sakaru darbību arī enerģijas padeves traucējumu gadījumā.

Šogad plānots ar šāda veida akumulatoriem aprīkot aptuveni 200 bāzes staciju, kas nozīmē, ka līdz gada beigām ar litija akumulatoriem būs aprīkota viena trešdaļa no visām bāzes stacijām.

“Tele2” arī pastāvīgi sadarbojas ar atbildīgajām valsts institūcijām, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma rīcības plāni ir saskaņoti un atbilst augstākajiem drošības standartiem.

“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš aģentūrai LETA norādīja, ka pozitīvi vērtējamas Krīzes vadības centra sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem un nozaru ministrijām izstrādātās rīcības vadlīnijas institūcijām šūnu apraides izmantošanai, tostarp arī rīcības matrica, kas sniedz skaidru un praktisku pārskatu par rīcību gaisa telpas apdraudējuma gadījumā.

Kā kritiskās infrastruktūras turētājai “Bite Latvija” jau ir izstrādāti darbības nepārtrauktības plāni ārkārtējām situācijām, un apstiprinātās vadlīnijas apdraudējuma gadījumā to īstenošanu būtiski neietekmē, taču tās kalpo kā nozīmīgs atbalsts iekšējo rīcības algoritmu pilnveidei un darbinieku informēšanai gaisa telpas apdraudējuma situācijās.

Eriņš skaidroja, ka, rūpējoties par darbinieku drošību un informētību, balstoties uz izstrādātajām rīcības vadlīnijām un “Bite Latvija” rīcības plāniem, uzņēmums šonedēļ Rīgā un Rēzeknē aktīvi informēs darbiniekus par rīcību apdraudējuma gadījumos.

Tostarp Rīgas apmācībās klātienē piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, lai atbildētu uz darbinieku jautājumiem.

LMT pārstāvis Valdis Jalinskis norādīja, ka LMT grupa ik gadu veic stratēģiskas investīcijas fiziskās un kiberdrošības jomā, uzlabojot tehnoloģisko infrastruktūru un pilnveidojot iekšējos procesus.

Uzņēmums pastāvīgi ievieš un modernizē kiberdrošības risinājumus, piemēram, ugunsmūrus, dažāda veida monitoringa sistēmas, datu šifrēšanas tehnoloģijas, augstas pieejamības un datu rezerves kopēšanas risinājumus, piekļuves kontroles mehānismus un citus kiberdrošības elementus.

Paralēli tiek attīstīti un uzlaboti iekšējie procesi ar tiešu un netiešu ietekmi uz fizisko tīkla noturību un kiberdrošību, tostarp regulāri iekšējie un ārējie drošības auditi, drošības testi, informācijas sistēmu izstrādes un darbības kvalitātes kontrole, pakalpojumu un infrastruktūras nepārtrauktības plānošana un testēšana, piegādes ķēžu uzraudzība, kā arī darbinieku apmācības.

Šie pasākumi nodrošina augstu LMT drošības līmeni, veicinot uzticamību un sistēmu ilgtspēju.

LMT grupai ir izstrādāti un arī testēti plāni tīkla darbības nepārtrauktības nodrošināšanai dažādu krīžu gadījumā, un gaisa telpas apdraudējums ir tikai viens no tiem. Tiklīdz tiek konstatēti traucējumi mobilo sakaru tīklu darbībā, tiek veikti pasākumi, lai tos nekavējoties novērstu.

Faktiski visas bāzes stacijas LMT tīklā ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas vairākas stundas nodrošina bāzes staciju darbību arī situācijās, kad elektroenerģijas padeve pārtrūkusi, piemēram, vētras vai citas ārējās ietekmes dēļ.

Tāpat kritiskajos tīkla punktos bāzes stacijām ar nozīmīgu slodzi papildus ir izvietoti dīzeļģeneratori. Tomēr visur tos izvietot nevar, jo bāzes stacijas atrodas ne tikai uz torņiem, bet arī dažādu ēku jumtiem ar ierobežotu platību un nestspēju.

Papildus stacionāriem ģeneratoriem LMT izmanto pārvietojamos ģeneratorus, ar kuriem nodrošina elektrobarošanu bāzes stacijām gadījumos, kad akumulatoru darbība ir beigusies un elektropadeves pārrāvums ieilgst.

Tomēr sakaru tīkla darbības nodrošināšanai neatkarīgi no dažādiem papildu enerģijas avotiem ir ļoti būtiski, lai AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) ātri reaģētu un atjaunotu bojātā elektrotīkla darbību. Tāpēc LMT cieši sadarbojas ar abiem šiem uzņēmumiem tīkla avāriju novēršanā.

LMT jau 2023. gadā kopā ar Zemessardzes 1.Rīgas brigādes 13.kājnieku bataljonu izveidoja atsevišķu LMT Zemessardzes apakšvienību, kurā darbojas uzņēmuma darbinieki, kuri pārzina tieši LMT infrastruktūru un krīzes situācijā spēj to gan apkalpot, gan aizsargāt.

Šogad maijā LMT kritiskais personāls un LMT Zemessardzes apakšvienība piedalījās Zemessardzes mācībās “Sakta 2026” Latgalē, kuru mērķis bija pārbaudīt kritiskās infrastruktūras uzņēmumu un Zemessardzes sadarbību un spēju rīkoties apdraudējuma situācijā, kad pierobežā diversijas rezultātā tiek pārtraukti sakari un elektroapgāde.

LMT šajās mācībās izvērsa pārvietojamo bāzes staciju, kuru izmanto, lai atjaunotu sakarus vietās, kur tie ir traucēti.

Rezultāti apstiprināja, ka LMT kritiskais personāls un Zemessardzes apakšvienība spēj kopīgi operatīvi rīkoties krīzes apstākļos un ka sadarbības mehānisms ar AST un “Sadales tīklu” darbojas.

Vienlaikus mācības ļāva identificēt aspektus, kurus LMT turpina pilnveidot iekšējos rīcības plānos.

LMT grupai ir izstrādātas vadlīnijas rīcībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumā arī darbiniekiem, kas nav tieši iesaistīti tīkla noturības nodrošināšanā, bet darbojas biroja ēkā un klientu centros.

LETA jau vēstīja, ka, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai.

Vienlaikus Krīzes vadības cents aicina iedzīvotājus iepazīties ar rīcības matricu, kurā pieejama pamatinformācija par sagaidāmo valsts pārvaldes, pašvaldības un nozaru institūciju rīcību, kā arī nozaru izstrādātie rīcības ieteikumi iedzīvotājiem dažādās situācijās.

Rīcības vadlīnijas un rīcības matrica atrodama vietnē mk.gov.lv.

Pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā divi droni ietriecās maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē. Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši.

Jau ziņots, ka “Tele2” pagājušajā gadā strādāja ar 186,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 3,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 10,5% un sasniedza 58,469 miljonus eiro.

“Tele2” reģistrēts 1995. gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. “Tele2” vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas “Tele2 Sverige”.

“Bite Latvija” 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. “Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.