“Visi, absolūti visi Eiropas lauksaimnieki ir pret šo nolīgumu, jo mēs redzam, ka mums no tā būs negatīva ietekme. Politiķi to negrib dzirdēt,” teica Gūtmanis.

Pēc viņa teiktā, politiķi uzsver iespējamos ieguvumus citām nozarēm, piemēram, auto industrijai, savukārt lauksaimnieki uzskata, ka nozares, kuras no nolīguma iegūs labumu, varētu kompensēt tiem, kas zaudē.

Vienlaikus Gūtmanis atzina, ka nolīgumā paredzēti mehānismi, kas ļautu reaģēt situācijās, kad ES tirgū veidojas pārmērīgs trešo valstu produkcijas apjoms, tostarp iespēja ierobežot vai apturēt atsevišķu nosacījumu piemērošanu.

Viņš uzsvēra, ka galvenās lauksaimnieku bažas saistītas ar to, ka Dienvidamerikas valstīs produkciju iespējams saražot lētāk nekā Eiropā, kas varētu palielināt konkurences spiedienu uz vietējiem ražotājiem.

Tāpat viņš pauda bažas par atšķirīgām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, darbaspēka nosacījumiem un dzīvnieku labturību.

Lai arī ES importētajai produkcijai ir jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, lauksaimnieki nav pārliecināti par to, kādos apstākļos šī produkcija faktiski tiek saražota.

Gūtmanis arī atzina, ka ne visas nozares no nolīguma būs zaudētājas. Viņš norādīja, ka Latvijas zivju pārstrādes nozarei “Mercosur” tirgus varētu pavērt arī jaunas attīstības iespējas.

LETA jau ziņoja, ka no 1. maija sākta ES un “Mercosur” pagaidu tirdzniecības nolīguma piemērošana, kura mērķis ir nodrošināt ātrāku Latvijas un citu ES uzņēmumu piekļuvi Urugvajas, Paragvajas, Argentīnas un Brazīlijas tirgiem.

Ārlietu ministrijā iepriekš lēsa, ka, pateicoties nolīgumam, ES ikgadējais eksports uz “Mercosur” valstīm varētu pieaugt līdz aptuveni 39%, savukārt Eiropā nolīgums varētu radīt vairāk nekā 440 000 jaunu darbavietu.

Līdz ar pagaidu tirdzniecības nolīgumu spēkā stājās arī Aizsargpasākumu regula, kas nodrošinās papildu aizsardzību jūtīgiem ES lauksaimniecības produktiem.

Nolīgums paredz zemākus tarifus galvenajiem Latvijas eksporta produktiem, tostarp mašīnām, elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem, ķīmiskajām vielām, kā arī farmācijas un pārtikas produktiem, un vienkāršākas muitas procedūras.