Savukārt Latgalē un Kurzemē par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem izmaksāti attiecīgi 7% un 4% atlīdzību.

Uzņēmumā skaidro, ka vasaras negaisos īpašuma izturību pārbauda spēcīgs vējš, un BTA atlīdzību pieteikumos tas visbiežāk redzams ārējos bojājumos – paceltā vai norautā jumta segumā, nolauztu koku vai lielu zaru bojātās māju fasādēs, izsistos logos, apgāztos žogos vai apskādētās palīgēkās.

Šādi postījumi kļūst nopietnāki, ja vēju papildina arī intensīvas lietusgāzes, ūdenim caur bojātu jumtu, logu vai konstrukciju nonākot ēkā un galu galā skarot griestus, sienas, elektroinstalāciju, mēbeles un sadzīves tehniku.

Lielākā atlīdzība 19 528 eiro apmērā pēdējos gados izmaksāta Dobelē, kur milzu krusas graudi tenisa bumbiņas lielumā izsita caurumus mājas jumta segumā, sabojājot arī otrā stāva griestus un grīdas segumu.

Cieta arī lietusūdeņu noteku sistēma, logi un siltumnīca.

Jelgavā vētras lietusūdeņi pamatīgi apskādēja kādu māju un saimniecības ēku – ēkās bija 10 centimetru ūdens, appludinot visas telpas, kā arī bojājot sienas un grīdas.

Ūdens apskādēja arī mēbeles, ledusskapjus un veļas mazgājamo mašīnu.

Par šiem zaudējumiem BTA atlīdzība sasniedza vairāk nekā 14 000 eiro.

BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors un apdrošināšanas eksperts Ivo Danče norāda, ka vasaras vētras kļūst arvien neprognozējamākas – vienā dienā tās var skart tikai dažas apdzīvotas vietas, bet citreiz, īpaši blīvāk apbūvētās teritorijās, radīt ļoti būtiskus postījumus.

Lielākie zaudējumi rodas ne tikai vēja dēļ, bet arī no tā radītajām sekām, piemēram, bojāta jumta, caur kuru ēkā un telpās iekļūst ūdens, vai uz ēkām uzkritušiem kokiem.

Dažu minūšu laikā krusa, vējš vai lietusgāzes var radīt zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

Tāpēc līdztekus preventīviem pasākumiem arvien lielāka nozīme ir arī finansiālajai gatavībai neparedzētām situācijām, apdrošinot īpašumu.

Lai gan apjomīgākos zaudējumus īpašumiem parasti nodara tieši vējš, krītoši koki, lielgraudu krusa un lietusūdeņi, nevar aizmirst arī par zibens bīstamību.

Piemēram, pērn jūlijā zibens iespēra privātmājas skurstenī, savukārt krītošie ķieģeļi bojāja dakstiņu segumu, lieveni, kā arī gāzes un malkas apkures katlus.

Zibens spēriena rezultātā pazuda arī elektrība, kādēļ sabojāti divi televizori.

2025. gada pirmajā ceturksnī BTA peļņa bija 6,24 miljoni eiro.

Savukārt 2025. gadā kopumā kompānija strādāja ar peļņu 13,951 miljona eiro apmērā.

BTA vienīgā īpašniece ir “Vienna Insurance Group”.