Vaicāts, kāda patlaban ir Krievijas aktivitāte pie Latvijas zemūdens infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā, Polencs norādīja, ka kopš NATO operācijas “Baltic Sentry” (“Baltijas sardze”) uzsākšanas un Latvijas Jūras spēku klātbūtnes palielināšanas zemūdens infrastruktūras bojāšanas gadījumu skaits ir mazinājies.

“Nedzirdam vairs, ka enkuri tiek vilkti un kabeļi bojāti. Tādas lietas pēdējā gada laikā vairs neredzam,” uzsvēra Polencs.

Vienlaikus Jūras spēku komandieris vērsa uzmanību, ka jūra ir kuģošanai brīva zona visām valstīm un ierastie kuģu ceļi šķērso zemūdens infrastruktūras objektus.

Attiecībā uz Krievijas “ēnu flotes” kuģu uzmanīšanu Baltijas jūrā Polencs norādīja, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos Jūras spēki veic šo kuģu pārbaudes.

“Pie katras ienākšanas Latvijas ostās veicam šo kuģu pārbaudi. Pie katra kuģa, kas ir aizdomīgo kuģu sarakstā, to darām. Neminēšu konkrētu skaitu, bet ik pa brīdim tā notiek,” uzsvēra Polencs.

Lūgts komentēt publiskajā telpā cirkulējušos ekspertu viedokļus, ka Krievijas kuģi vai “ēnu flotes” kuģi varētu kalpot kā platformas, no kurām palaist dronus NATO teritorijas virzienā, Polencs norādīja, ka ir jābūt konkrētiem pierādījumiem, lai simtprocentīgi publiski to varētu pateikt.

Jūras spēki gan ir konstatējuši virs jūras lidināmies aizdomīgus dronus, taču aprobežojas ar to novērošanu un informācijas apkopošanu, ja drons tiešā veidā neapdraud Jūras spēku kuģi.

Kā ziņots, pēc vairāku zemūdens telekomunikāciju un elektropārvades kabeļu bojāšanas pirms vairāk nekā gada NATO Baltijas jūrā sāka novērošanas misiju “Baltic Sentry” (“Baltijas sardze”). Savukārt reaģējot uz Krievijas bezpilota lidaparātu lidojumiem Polijā un neidentificētiem bezpilota lidaparātiem, kas tika pamanīti Dānijā, NATO pagājušā gada septembra sākumā paziņoja par operāciju “Eastern Sentry” (“Austrumu sardze”), kuras mērķis ir stiprināt alianses austrumu flanga aizsardzību.