Deputāti norāda, ka pērn februārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija vērsās ar vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un tā brīža Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV), aicinot nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās, kas kalpos par pamatu veselas un veselīgas sabiedrības attīstībai.

Šī gada martā šīs pašas komisijas vērsās ar vēstuli pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas (VM), aicinot nodrošināt veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta atjaunošanu pamatskolas līmenī, paredzot tās īstenošanu ar kvalificētu speciālistu iesaisti.

“Progresīvie” norāda, ka jauniešu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību ir nepietiekamas. VM sniegtā informācija par sabiedrības reproduktīvās veselības rādītājiem, piemēram, mākslīgo abortu skaitu jaunietēm un kontracepcijas lietošanas praksi, radot bažas par skolēnu iegūto zināšanu kvalitāti un to praktisko pielietojumu. Sabiedrisko organizāciju un veselības aprūpes speciālistu sniegtā informācija liecina par veselības pratības līmeņa samazināšanos jauniešu vidū, norāda deputāti.

VM izstrādātajā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.-2027. gadam kā viens no prioritārajiem virzieniem ir jauniešu izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, teikts lēmumprojektā. Lai sasniegtu šī plāna mērķus, būtiski ir nodrošināt skaidru, koordinētu un praksē īstenojamu pieeju, izglītības sistēmā stiprinot veselības izglītību, norādīts lēmumprojektā.

“Progresīvie” atsaucas arī uz konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” šī gada 21. maija sanāksmes “Droša vide, lai mācītos un augtu” ieteikumu attīstīt seksualitātes, reproduktīvās veselības un veselīgu attiecību izglītību.

Deputāti norāda arī uz Pasaules Veselības organizācijas pētījumā “Veselības pratība kontekstā par bērnu un pusaudžu veselību, labbūtību un mācību rezultātiem skolās” secināto, ka veselības pratības attīstīšana skolās sniedz ieguvumus gan veselības, gan izglītības sektoram un rekomendē veselības pratības izglītību integrēt skolu sistēmā kā instrumentu sabiedrības veselības uzlabošanai.

Tāpat deputāti norāda arī uz Slimību profilakses un kontroles centra veikto pētījumu “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences”, kas liecina par pusaudžu fiziskās un mentālās veselības rādītāju pasliktināšanos un nepieciešamību stiprināt veselības pratību skolās.

Līdztekus “Progresīvie” atsaucas uz biedrības “Papardes zieds” pētījumu “Jauniešu un pusaudžu seksuālā un reproduktīvā izglītība” un pētījumu “Jauniešu vēlmes visaptverošai seksuālās izglītības programmai” secinājumiem, ka jauniešiem nav pieejama pietiekami sistemātiska un visaptveroša veselības, seksuālās un reproduktīvās izglītības apguve.

Deputāti norāda arī uz biedrības “Centrs Marta” pagājušā gada pētījumā par seksuālās vardarbības izplatību Latvijas skolās izdarītajiem secinājumiem par nepietiekamu jauniešu izpratni par seksuālo uzmākšanos un vardarbību un veselīgu attiecību veidošanu, kas norāda uz nepieciešamību stiprināt izglītojamo emocionālās un psiholoģiskās prasmes un iemaņas, lai veidotu cieņpilnas, drošas un uz piekrišanu balstītas savstarpējās attiecības.

“Progresīvie” vērš uzmanību arī uz Latvijas Jauno ārstu asociācijas pausto viedokli Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”, ka veselības mācību vajadzētu atjaunot visās Latvijas skolās kā obligātu mācību priekšmetu, pamatojot to ar jauniešu nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību, seksuāli transmisīvajām slimībām, HIV, vakcināciju un veselīga dzīvesveida jautājumiem.

Līdztekus lēmumprojektā deputāti norāda uz Saeimas Analītiskā dienesta šī gada jūnija apskatu “Veselības mācības organizācija Eiropas valstīs: mācību priekšmeti, stundu apjoms, mācību saturs, materiāli un apguves veidi” par Eiropas valstu praksi veselības mācības nodrošināšanā izglītojamiem, kas apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas šī gada 10. jūnija sēdē.

“Progresīvie” vērš uzmanību, ka arī Andra Kulberga (AS) vadītā Ministru kabineta deklarācijā noteikts, ka veselība ir valdības kopīga prioritāte.