Foto un video: Satiekas keramiķu paaudzes. Izstādē “No sēklas” vienkopus skatāmi vairāk nekā 60 autoru darbi
“Keramika – meditācija, prieks, pārsteigums, pašizpausme, attīstība, enerģijas apmaiņa. Esmu laimīga, jo profesija sakrīt ar hobiju,” sacījusi Zīle Ozoliņa-Šneidere. Viņas darbi galerijā “Romas dārzs” skatāmi izstādē “No sēklas”, kur vienuviet apkopots vairāk nekā 60 Liepājas Mākslas skolas skolotāju, absolventu un radošu personību veikums.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Viņus vieno tas, ka radošais ceļš savulaik sācies tieši Liepājas Mākslas skolas Keramikas nodaļā.
Izstādes “No sēklas” idejas autore un īstenotāja Dace Grīnberga ar Liepājas Mākslas skolu ir saistīta 44 gadus: četrus gadus mācījusies, bet 40 gadus bijusi pedagoģe, un joprojām turpina skolot audzēkņus.
Šī ir jau trešā izstāde, ko D. Grīnberga veidojusi laikā, kad skola atzīmē zīmīgu jubileju.
Nosaukums “No sēklas” simboliski atspoguļo skolas nozīmi jauno mākslinieku izaugsmē.
Izstādē līdzās ir dažādu paaudžu autoru darbi. Iekļauti gan skolotāju, gan absolventu, gan ar skolu saistītu radošu personību darbi.
Keramika atklājas daudzveidīgās izpausmēs – no klasiskām formām līdz laikmetīgiem eksperimentiem un individuāliem mākslinieciskajiem meklējumiem.
Katrs darbs ir daļa no kopīga stāsta par skolu, kas jau simts gadus attīsta radošas personības un profesionālus māksliniekus.
D. Grīnberga, izrādot plašo ekspozīciju, kas galerijā iekārtota vairākās telpās, min savas skolotājas un kolēģes, kuru ietekme pašai bijusi ļoti nozīmīga.
Starp viņām ir Ingrīda Ģelze-Ozoliņa, pateicoties kurai D. Grīnberga aizgājusi uz Mākslas akadēmiju un kļuvusi par keramiķi, kā arī Māra Taurīte, kura savulaik viņu uzņēmusi nodaļā.
Izstāde kalpo arī kā cieņas apliecinājums.
Daļa darbu autoru jau ir aizsaulē, daļa vairs nestrādā veselības vai vecuma dēļ. Šādos gadījumos izstādē izmantotas planšetes, fotogrāfijas vai materiāli, kas atrasti muzejos un internetā.
“Tas bija komandas darbs,” uzsver D. Grīnberga, stāstot par rezultātu.
Lai arī viņai piederējusi ideja, bez citu palīdzīgajām rokām to īstenot būtu bijis ļoti grūti. Talkā nākušas bijušās audzēknes, kā arī kolēģes Vineta Trumpeniece un Kristīne Vizule.
Pateicību D. Grīnberga izsaka arī skolai, kas nodrošināja podestus, jo mākslas galerijai to nav, finansējusi izdrukas, kā arī skolas tehniskie darbinieki palīdzējuši pie darbu izvietošanas.
Atbildot uz jautājumu, vai izstādei bijusi stingra darbu atlase, D. Grīnberga sacīja, ka šoreiz svarīgākais bijis dot iespēju piedalīties visiem, kuri vēlējušies.
“Šī tomēr ir svētku reize. Tie ir svētki tiem, kas beiguši skolu, kam skola ir daudz devusi un kuri varbūt arī šādā brīdī vēlas pateikties savai skolai.”
Izstāde aplūkojama līdz 10. jūlijam.