Valsts prezidents atzina, ka pašvaldībās atšķiras problēmu līmenis un sadarbības intensitāte gan ar valsts iestādēm, gan savā starpā.

Viņš pieminēja, ka vienā pašvaldībā civilās aizsardzības komisija spēj sarunāties, bet ar blakus esošo pašvaldību nespēj.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pašvaldībām nepieciešami alternatīvi sakaru kanāli, kas būtu balstīti, piemēram, pašvaldības policijas sakaru sistēmās vai citos risinājumos.

Viņaprāt, pašvaldībām jāspēj savstarpēji sazināties arī ar rācijām.

Viņš kā piemēru minēja situāciju, kad vienas pašvaldības autobuss ar bērniem atrodas citas pašvaldības teritorijā un tur izsludināta gaisa trauksme.

Valsts prezidents skaidroja, ka šādā gadījumā vajadzīgs gan rīcības algoritms, gan iespēja sazināties un risināt praktiskus jautājumus.

Runājot par klasificētas informācijas apmaiņas sistēmas trūkumu valstī, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas ir nākamais līmenis – prioritāte patlaban ir rīcības algoritmi, pašvaldību savstarpējā informācijas apmaiņa, sadarbība ar iekšlietu sistēmu civilās aizsardzības un patvertņu jautājumos, kā arī tur, kur nepieciešams, sadarbība ar aizsardzības resoru.

Valsts prezidents sacīja, ka kopš gada sākuma pašvaldību vadītājiem ir pielaide valsts noslēpumam, un šī bijusi pirmā plašākā saruna, kurā viņus detalizēti iepazīstināja ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vērtējumu par drošības situāciju un bruņoto spēku spējām.

Rinkēvičs saskata nepieciešamību turpmāk šādās sarunās iesaistīt arī Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadību.

Pēc viņa paustā, aptuveni 40% vai pat puse pašvaldību vadītāju uzdoto jautājumu bija saistīti ar civilo aizsardzību un apziņošanas sistēmu.

Atsevišķi pašvaldību vadītāji aktualizēja patvertņu jautājumu, vēršot uzmanību uz ilgajām birokrātiskajām procedūrām, kas jāievēro, lai patvertnes ierīkotu.

Rinkēvičs arī secinājis, ka pašvaldībās atšķiras sadarbības intensitāte gan ar valsts iestādēm, gan citām pašvaldībām.

Militārās padomes sēdē pārrunāja NBS attīstības aktualitātes un vajadzību precizēt bruņoto spēku attīstības plānus, ņemot vērā uz valsts robežas konstatētos problēmjautājumus un pretgaisa aizsardzības vajadzības.

Sēdē pārrunāja arī to, kā īstenot Latvijas un Ukrainas noslēgto vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā un iespējami ātri stiprināt aizsardzības spējas, lai censtos izvairīties no šā gada pavasarī pieredzētajiem dronu incidentiem.

Rinkēvičs uzsvēra, ka pilnībā izslēgt šādus incidentus nevar, jo pretdronu un pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešana prasa laiku.

Pēc Valsts prezidenta paustā, Aizsardzības ministrijas un NBS vadība strādā, lai pretgaisa aizsardzību un pretmobilitātes pasākumus uz sauszemes padarītu iespējami elastīgus un efektīvus, taču tas prasa laiku.

Viņš uzsvēra, ka atsevišķos gadījumos līgumi par nepieciešamā aprīkojuma iegādi ir noslēgti, taču piegādes kavējas, jo daudzu valstu aizsardzības rūpniecības uzņēmumi ir noslogoti.

Valsts prezidents pieminēja, ka Latvijā viesojas NATO ģenerālsekretāra palīgi, kuri apzina un precizē Latvijas vajadzības, kā arī vērtē nepieciešamību precizēt NATO un NBS attīstības plānus.

Militārās padomes sēdei sekoja tikšanās ar austrumu pierobežas pašvaldību, kā arī Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Madonas novadu vadītājiem.

Kā skaidroja Valsts prezidents, šo pašvaldību pārstāvjus uzaicināja, jo attiecīgos novadus ir skārušas vai skar dažādas gaisa trauksmes situācijas vai tiem ir būtiski uzdevumi valsts aizsardzības kontekstā.