Kacs sarunā “uzsvēra Izraēlas apņēmību palikt drošības zonās Sīrijā, Gazā un Libānā, lai aizsargātu Izraēlas robežas un kopienas pie robežas no džihādistu spēku radītajiem draudiem”, paziņoja Kaca birojs. “Mēs nekad neesam lūguši ASV rīkoties mūsu vietā gar mūsu robežām,” norādīja Kacs.

ASV izdevums “Axios” ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps nesen lūdza Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu izvest Izraēlas bruņotos spēkus no Sīrijas un Libānas. Tramps teicis Netanjahu, ka Izraēlas karaspēka klātbūtne saasina spriedzi Sīrijā, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, ziņoja “Axios”.

Pēc tam, kad 2024. gada decembrī tika gāzts Sīrijas ilglaicīgais valdnieks Bašars al Asads, Izraēla nosūtīja karaspēku uz ANO patrulēto buferzonu, kas Golānas augstienēs nodalīja Izraēlas un Sīrijas spēkus.

Kopš tā laika Izraēla ir veikusi atkārtotus iebrukumus Sīrijas teritorijā, kā arī bombardēšanu, un ir paziņojusi, ka vēlas demilitarizētu zonu valsts dienvidos.

Libānā Izraēlas spēki joprojām atrodas drošības zonā, kas stiepjas aptuveni desmit kilometrus dziļi Libānas teritorijā.

Libāna un Izraēla, kurām nav oficiālu attiecību, ir iesaistījušās sarunās, lai izbeigtu karadarbību pēc tam, kad Irānas atbalstītais grupējums “Hizbollah” martā uzbruka Izraēlai, iesaistot Libānu plašākā Tuvajos Austrumos notiekošajā karā.

Trešdien Romā abas valstis noslēdza piekto sarunu kārtu. Ar ASV starpniecību notiekošo sarunu mērķis ir panākt, lai Izraēlas bruņotie spēki pakāpeniski atkāptos no Libānas, sākot ar divām izmēģinājuma zonām, kas atrodas ārpus drošības zonas, kuru Izraēla ir izveidojusi dienvidos.

Gazas joslā Izraēlas armija kontrolē 60% teritorijas un atrodas visā ārējā perimetrā gar robežām ar Izraēlu un Ēģipti.