Prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem, piebilstot, ka lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi.

Netiek gan precizēts, cik lieli ir šie zaudējumi.

Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Prokuratūras prasība valdībai ir jāizvērtē līdz 24. jūlijam.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) TV3 atzina, ka ir jau sagatavots atbildes projekts Ģenerālprokuratūrai, taču vēstules saturu viņš neatklāja.

Uz jautājumu, vai valdības iepriekš pieņemtais lēmums par atbalstu kokrūpniekiem ir bijis prettiesisks, kā norāda Ģenerālprokuratūra, Augulis atbildēja, ka “valdība pieņem tikai tiesiskus lēmumus”.

Ministru kabineta 21. jūlija sēdes oficiālajā darba kārtībā slēgtajā daļā ir iekļauts jautājums par kādu atbildes projektu Ģenerālprokuratūrai, taču atbildes saturs nav publiski pieejams.

Protokollēmuma projekts paredz atbalstīt iesniegto atbildes projektu Ģenerālprokuratūrai un uzdot Valsts kancelejai noformēt un nosūtīt atbildi Ģenerālprokuratūrai.

Ja valdība prokuratūras protestu noraidīs, šis jautājums varētu nonākt Satversmes tiesā, TV3 minēja ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Jūnijā Meisters intervijā apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu.

“Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam,” jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Pirms tam, 14. maijā, Meisters medijiem pauda aizdomas, ka ir notikusi informācijas noplūde par todien veiktajām izmeklēšanas darbībām, taču vēlāk, jūnijā, intervijā viņš teica, ka tika veikta iekšēja izvērtēšana un informācijas noplūde neapstiprinājās.

Jau ziņots, ka desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni.

Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei.

Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam.

Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.