Tā izveidota, lai “Ministru prezidenta vadībā nodrošinātu valdības locekļu starpnozaru konsultācijas un koordināciju par sistemātisku, tehniski funkcionālu un finansiāli pamatotu “Rail Baltica” projekta turpmāko īstenošanu”.

Komitejas sastāvā bez premjera Andra Kulberga (AS) kā tās vadītāja iekļauti arī deviņi valdības ministri – ārlietu ministre Baiba Braže (JV), klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizsardzības ministrs Raivis Melnis, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Komitejai būšot jārisina starpnozaru jautājumi un jāidentificē riski, kas kavē “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī jāpiedāvā priekšlikumi to risināšanai.

Komitejai būs tiesības izvērtēt projekta īstenošanai nepieciešamos tiesiskos un institucionālos risinājumus un pārskatīt Latvijas pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, starpvalstu līgumiem un finansēšanas līgumiem.

Jaunajā veidojumā pirms izskatīšanas Ministru kabinetā komiteja vērtēs un mēģinās panākt konceptuālas vienošanās par “Rail Baltica” projekta jautājumiem, kas saistīti ar projekta īstenošanas scenārijiem, kārtām, tehniskām prasībām un citiem nosacījumiem.

Komitejas sēdes būs jāsasauc tās vadītājam pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.