Premjers informēja, ka koalīcijā atkārtoti pārrunāti Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumi pret pagājušajā nedēļā valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu.

Pēc viņa teiktā, partijas paustie argumenti lielā mērā balstīti vairāku slimnīcu vēstulēs un iesniegumos.

Kulbergs norādīja, ka saņemtajos materiālos dominējot emocionāli argumenti, kamēr faktoloģiskais pamatojums esot nepietiekams.

Kā piemēru viņš minēja Balvu slimnīcas bažas par izmaiņu ietekmi, uzsverot, ka slimnīcā dzemdību skaits ilgstoši bijis viens no zemākajiem valstī un turpinājis samazināties.

Premjers akcentēja, ka Eiropā kvalitatīvu un drošu dzemdību pakalpojumu nodrošināšanā tiek ņemts vērā pietiekams pacientu apjoms, kas ļauj ārstniecības personām uzturēt nepieciešamo pieredzi un kvalifikāciju.

Viņaprāt, valsts interesēs ir nodrošināt pēc iespējas augstāku pakalpojumu kvalitāti, koncentrējot sarežģītākus pakalpojumus vietās ar atbilstošu kapacitāti.

“Ja ir dati vai fakti, kas liecina par pretējo, tie jāliek galdā un jāizdiskutē ar veselības ministru,” pauda Kulbergs, piebilstot, ka pretējā gadījumā reforma jāturpina virzīt.

Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atkārtoti pauda partijas nostāju, ka reforma būtu jāpārskata vai pat jāatceļ.

Viņš apgalvoja, ka valdība pirms lēmuma pieņemšanas nav pilnvērtīgi uzklausījusi visas slimnīcas, bet pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību ZZS radies priekšstats, ka virkne jautājumu joprojām nav pietiekami izdiskutēti.

Valainis pauda bažas par veselības aprūpes pieejamību reģionos, norādot uz iespējamu pakalpojumu koncentrēšanu lielākajos centros un neskaidrībām par turpmāko veselības aprūpes organizāciju vairākās Latvijas daļās.

Viņš arī apšaubīja daļu no reformas pamatošanai izmantotajiem datiem un solīja nedēļas laikā iesniegt koalīcijas partneriem papildu argumentus.

Jau ziņots, ka ZZS aicinājusi atcelt Veselības ministrijas iecerēto slimnīcu tīkla reformu, uzskatot, ka tā varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pieejamību reģionos.

Savukārt valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja slimnīcu dalījumu trīs līmeņos un tajās nodrošināmo pakalpojumu profilus.

Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada sākumā, bet pāreju uz jauno slimnīcu tīkla modeli plānots īstenot līdz 2029. gadam.

Reformas mērķis ir koncentrēt sarežģītākos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ar lielāku kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem tuvāk dzīvesvietai.

Tāpat vēstīts, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” plāno no 1. septembra Balvu slimnīcā vairs nenodrošināt dzemdību palīdzību, kā arī tiks samazināts pediatru skaits.

Slimnīcas valdes locekle Alīda Vāne skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar slimnīcu reformu.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada Balvu slimnīcai vairs netiks apmaksāts diennakts ginekologs, jau pašlaik ārstniecības iestādei kļuvis grūti noturēt attiecīgās jomas speciālistus, kurus arī līdz šim motivēt strādāt pierobežā nav bijis viegli.

Līdzīga situācija ir arī pediatrijas jomā.

Līdz šim slimnīca nodrošināja divus pediatrus – uzņemšanā un Bērnu nodaļā.

No septembra dežūrpediatrs strādās abās nodaļās, tāpēc stacionāra pacientiem vairs nebūs viens ārstējošais ārsts, kā tas ir pašlaik, kad Bērnu nodaļā ir atsevišķs speciālists.

Vāne situāciju vērtēja kā traģisku, jo reģions, ietverot Alūksni, Gulbeni un Balvus, paliek bez dzemdību palīdzības, jo tuvākā dzemdību nodaļa ir Rēzeknes slimnīcā.

Savukārt Veselības ministrija noliegusi šī slimnīcas lēmuma saistību ar gaidāmo reformu, turklāt veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pirmdien aicinājis to pārskatīt, solot atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai.