Izskatīšana atlikta, jo Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) lūdza ziņojumā papildināt secinājumu sadaļu.

Kulbergs pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka ziņojumu vajadzētu papildināt ar to, kāda prakse ir citās Eiropas valstīs, lai Latvija varētu apskatīties, kādā veidā piesaistīt ārvalstu investīcijas no stratēģiski svarīgām sadarbības valstīm.

Uz otrdienas sēdi sagatavotajā ziņojumā Ekonomikas ministrija (EM) paudusi viedokli, ka, neraugoties uz to, ka investīciju piesaistes programma apmaiņā pret TUA ir zaudējusi savu sākotnējo ietekmi uz ārvalstu kapitāla piesaisti Latvijā, TUA instruments saglabā savu potenciālu un būtu saglabājams, bet vienlaikus pilnveidojams.

Apstākļos, kad globālās pārrobežu kapitāla plūsmas vājinās un saasinās valstu konkurence par investīciju piesaisti, lietderīgāk ir kapitāla piesaistes mehānismus saglabāt un mērķtiecīgi pilnveidot, pielāgojot tos jaunajiem apstākļiem, uzsvērts ziņojumā.

Vienlaikus akcentēts, ka instrumenta pilnveidē līdztekus ekonomiskajam pienesumam jāievēro arī valsts drošības interešu aizsardzība un pienācīga investoru izvērtēšana.

Vienlaikus ziņojumā atgādināts, ka pašreizējā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) vadītās un šogad Saeimas apstiprinātās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā secināts, ka līdzšinējās TUA programmas, kas dod iespēju ārvalstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā, balstoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā, veicot ieguldījumus Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pakārtotajās saistībās vai iegādājoties īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus, ir slēdzamas.

Valdībai sagatavotajā ziņojumā teikts, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim investīciju programmā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 21 525 personu, tajā skaitā 8570 investoru un 12 955 investoru ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai.

Šajā laika posmā izsniegta 20 131 pirmreizējā TUA.

No 2010. gada 1. jūlija 313 investoriem pirmreizējās TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 3373 izsniegtās TUA.

2026. gada 1. janvārī Latvijā uzturējās 1242 investori un 1434 viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.

Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim bija 1,67 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem no 2010. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim 83% jeb 1,39 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.

Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 9,6% jeb 161 miljonu eiro no visiem ieguldījumiem, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā – 6,4% jeb 107 miljonus eiro.

Ziņojumā secināts, ka TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem – lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību.

Aptuveni 83% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas.

Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014. gada 1. septembra, būtiski samazinājies programmā saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms.

Ja 2014. gadā investīciju programmā izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājies, 2025. gadā šim īpatsvaram veidojot 1,44% no kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita.

Investoru pieteikumu samazinājumu veicināja arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi, kā arī saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, skaidrots ziņojumā.

2022. gadā veikti grozījumi Imigrācijas likumā, atceļot iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā.

Arī Eiropas Centrālās bankas “Euribor” bāzes likmju kāpumam un inflācijai bija negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem.

2025. gadā saņemti 192 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 30,3 miljonus eiro un par 75% pārsniedzot 2024. gada investīciju apjomu.

Lai gan pieteikumu skaita ziņā dominē ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, lielākā ieguldījumu summa veikta tieši saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kas ir 73% no 2025. gadā ar TUA piesaistītajām kopējām investīcijām.

Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu joprojām dominē Rīga un Pierīga.

Ņemot vērā 2022. gada Imigrācijas likuma grozījumus, pārtraucot TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar investīcijām, vērojams, ka nekustamā īpašuma tirgū palielinās nekustamo īpašumu skaits, ko vēlas pārdot vai izīrēt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, taču nerezidentu īpašumu pārdošanas ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu vērtējama kā nebūtiska, skaidrots ziņojumā.

TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis.

2022. un 2023. gadā netika saņemts neviens pieteikums, 2024. gadā veikti četri ieguldījumi, bet 2025. gadā – divi ieguldījumi, kas gan neliecina par to, ka nerezidentiem ir pietiekama interese par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā.

Lielā mērā to ietekmējusi pastiprinātā uzraudzība nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās, uzsvērts ziņojumā.

2025. gadā TUA saņemšanai pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā bija iesniegti 110 pieteikumi, un piesaistītais investīciju apjoms sasniedza 6,4 miljonus eiro.

Pēc EM novērtējuma ar TUA saistīto investīciju jeb ieguldījumu kapitālsabiedrību pamatkapitālā ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti ir vāja, tomēr EM ieskatā uzņēmumu līmeņa dati liecina, ka instruments saglabā potenciālu un būtu turpināms.

EM uzsver, ka tā efektīvākai izmantošanai nepieciešams stiprināt starpresoru sadarbību, lai nodrošinātu mērķtiecīgu uzraudzību, un pilnveidot esošo regulējumu, kas kāpinātu ekonomisko pienesumu – produktivitātes palielināšanu, jaunu darba vietu radīšanu, eksportspējas stiprināšanu.

Pirmreizēju un atkārtotu TUA saņemšanai valsts pamatbudžeta programmā “Ekonomikas attīstības programma” kopumā ārzemnieki no programmas sākšanas brīža 2014. gada 1. septembrī līdz 2026. gada 30. martam ir veikuši iemaksas 35,97 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 2025. gada laikā veiktas iemaksas 2,1 miljona eiro apmērā.

Investīciju piesaistes programmai, kas nerezidentiem piedāvāja iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados bija vērojams pozitīvs efekts.

Piesaistītais ārvalstu kapitāls pieauga no 176,8 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 447,5 miljoniem eiro 2014. gadā.

Tomēr, programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem un pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, ar TUA piesaistītā ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014. gada strauji saruka.

Straujākais kritums bija vērojams 2015. gadā.

Lejupvērstā tendence turpinājās, sasniedzot zemāko punktu 2023. gadā – tikai 10,5 miljonus eiro jeb aptuveni 43 reizes mazāk nekā 2014. gadā.

Turpmākajos gados vērojams neliels pieaugums, bet tas joprojām ir vairākkārt zemāks par 2010.-2014. gada līmeni.

Tāpat mazinājusies programmas relatīvā nozīme – ja 2014. gadā ar TUA saņemšanu saistītie nerezidentu ieguldījumi pārsniedza 11% no kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, tad 2025. gadā tie vairs nepārsniedza 0,4%, teikts IeM sagatavotajā ziņojumā.