Grozījumi radīs tiesisku pamatu importa aizliegumu attiecināt arī uz pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū, skaidro ministrijā.

Patlaban nacionālais importa aizliegums attiecas tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. ZM uzsver, ka regulējuma tvērums ir jāpaplašina, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem, piemēram, konfektēm, karamelēm, šokolādi, cepumiem un citiem miltu konditorejas izstrādājumiem, mērcēm, gatavajām zupām, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem un alu.

ZM norāda, ka nepieciešams grozīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, lai importa aizliegumu varētu attiecināt arī uz šīm pārtikas produktu grupām.

Plānotais regulējums paredzēs aizliegt Latvijā importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produktus arī tad, ja tos ievedīs caur citām trešajām valstīm. Vienlaikus aizliegums neskars šo preču tranzītu un piegādi uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

ZM ārējās tirdzniecības dati liecina, ka 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā tika ievesti lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 24,9 miljonu eiro vērtībā. No tiem 18,3 miljoni eiro bija lauksaimniecības un lopbarības produkti, bet 6,6 miljoni eiro – pārtikas produkti. Deklarētās saņēmējvalstis bija gan Latvija, gan citas ES dalībvalstis.

Ministrijā akcentē, ka importa aizlieguma paplašināšana turpina kopš 2022. gada īstenoto Latvijas politiku, lai mazinātu ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju un stiprinātu Latvijas drošību. Likumprojektā paredzētie ierobežojumi pamatoti ar valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzības apsvērumiem.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas būs nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, precizējot aizliegto produktu sarakstu.