Šī gada pētījumā 52% aptaujāto pauduši uzskatu, ka labi pārzina savas tiesības, bet pagājušajā gadā šādu atbildi sniedza 55%.

Šogad pilnībā informēti par savām tiesībām un pienākumiem jūtas 4,2% aptaujāto, bet pērn tādi bija 6%, liecina pētījuma dati.

Trešdaļa jeb 33% aptaujāto savu informētību par tiesībām vērtē kā vāju, bet 4% norāda, ka par tām nav informēti vispār.

Viszemāk savu tiesībpratību vērtē cilvēki ar nepabeigtu pamatizglītību un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem – 40% respondentu abās grupās norādījuši, ka par savām tiesībām nav informēti.

Savukārt starp iedzīvotājiem, kuriem pēdējo trīs gadu laikā bijusi pieredze risināt juridiskus jautājumus, 60% savas zināšanas vērtē kā labas, 5% – kā pilnībā pietiekamas, bet 31% tās vērtē kā vājas.

Būtiska problēma joprojām ir informētība par iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

67% aptaujāto atzīst, ka nav informēti par šādu iespēju, bet aptuveni 29% par to ir informēti.

Vienlaikus iedzīvotājiem kļuvis grūtāk atrast informāciju par savām tiesībām.

Respondentu grupā, kurai kopš 2025. gada bijusi pieredze risināt juridiskus jautājumus, to cilvēku īpatsvars, kuri norāda, ka nepieciešamo informāciju var atrast viegli, gada laikā samazinājies no 56% līdz 46%.

Kopumā 44% aptaujāto norāda, ka informāciju par savām tiesībām atrast ir viegli, savukārt 34% uzskata, ka to atrast nav tik viegli.

Tāpat 54% respondentu norāda, ka kopumā ir drīzāk grūti vai ļoti grūti izprast valsts iestāžu sniegto juridisko informāciju, kas saistīta ar dažādu tiesību ievērošanu.

“Berg Research” valdes priekšsēdētāja Ilze Rozenberga skaidroja, ka grūtības saprast un atrast informāciju var būt saistītas gan ar cilvēka spēju iedziļināties, analizēt un izvērtēt informāciju, gan ar mūsdienu dzīves ritmu, kad informācija jāuztver īsā laikā.

Grūtības atrast informāciju par savām tiesībām biežāk norāda cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, seniori un cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Visbiežāk iedzīvotāji informāciju par savām tiesībām meklē “Likumi.lv” – šogad to norādījuši 48,8% respondentu, salīdzinot ar 58,7% pērn.

“Latvijas Vēstneša” portālu šogad kā informācijas avotu minējuši 18,8% aptaujāto, salīdzinot ar 21% pērn.

Savukārt “ChatGPT” un citus mākslīgā intelekta rīkus šogad kā informācijas avotu par tiesībām minējuši 6,8% aptaujāto, kamēr pērn to īpatsvars bija 1,1%.

Pētījumā arī noskaidrots, kurās situācijās iedzīvotāji savas zināšanas par tiesībām vērtē visaugstāk.

Piecas biežāk minētās situācijas salīdzinājumā ar 2025. gadu nav mainījušās.

16,5% respondentu savas zināšanas visaugstāk vērtē situācijā, kad darba devējs neievēro Darba likuma vai darba līguma nosacījumus.

Tāds pats respondentu īpatsvars norāda uz labām zināšanām par sociālo un sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu.

Savukārt 16,1% aptaujāto labi pārzina juridiskus jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, 13,8% – mantojuma tiesības, bet 12% – dažādu līgumu un juridisko dokumentu saturu un nozīmi.

Kopumā tiesībpratības indekss šogad sasniedzis 9,67 punktus 16 punktu skalā.

Rozenberga skaidroja, ka tiesībpratības indeksu veido četri rādītāji – informētība par savām tiesībām, informētība par iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, informācijas pieejamība par tiesībām un pienākumiem, kā arī spēja izprast valsts iestāžu sniegto informāciju par tiesiskiem jautājumiem.

Pētījumu vasarā veica “Berg Research”, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 75 gadiem.

Iedzīvotāju tiesībpratības mērījums Latvijā tika veikts otro reizi, un tā mērķis ir iegūt kvalitatīvus un salīdzināmus datus, kas atspoguļo iedzīvotāju pašnovērtējumu zināšanām par savām tiesībām un spēju izprast valsts pieņemtos likumus un noteikumus.