Partijas “Parti Québécois” (PQ) līderis paziņoja, ka gadījumā, ja partija nonāktu pie varas Kvebekas provincē, tā sarīkotu referendumu savā pirmajā pilnvaru termiņā, taču ne agrāk kā 2029. gada 20. janvārī, kad beigsies Trampa pilnvaru termiņš.

PQ pašlaik neatrodas pie varas, bet tai ir labas izredzes uzvarēt nākamajās Kvebekas vēlēšanās, kas jāsarīko līdz 5. oktobrim.

Plamondo uzsvēra, ka tik nozīmīgam jautājumam kā Kvebekas nākotne ir nepieciešamas skaidras un mierīgas debates.

“To nedrīkst ietekmēt ne ASV politikas satricinājumi, ne neparedzama prezidenta izvirdumi, ne arī bailes izraisošas kampaņas,” viņš piebilda.

“Šī ASV administrācijas neparedzamība kaitēs gan mūsu procesam, gan diskusiju kvalitātei par mūsu nākotni kā nācijai,” uzskata PQ līderis.

Trampa ieviestie muitas tarifi un atkārtotās runas par to, ka Kanādai būtu jākļūst par 51. ASV štatu, ir sarežģījušas separātistu pozīciju Kvebekā, veicinot kanādiešu nacionālismu un mudinot daļu franciski runājošo kvebekiešu uzskatīt, ka palikšana Kanādas sastāvā garantē lielāku drošību.

Potenciālā atdalīšanās no Kanādas kļuvusi aktuāla arī Albertas provincē, kur vēlētāji jau 19. oktobrī lems, vai provincē jāveic pasākumi, lai sarīkotu saistošu referendumu par izstāšanos no Kanādas.

Kvebekas vēlētāji divreiz ir noraidījuši suverenitāti, pēdējo reizi ar nelielu balsu pārsvaru referendumā 1995. gadā.

Kvebekai, kurā aptuveni 80% iedzīvotāju runā franču valodā, jau tagad ir ievērojama autonomija.

Šajā 9,1 miljonu iedzīvotāju provincē tiek iekasēts savs ienākuma nodoklis, tiek īstenota imigrācijas politika, kas dod priekšroku franciski runājošajiem, kā arī ir spēkā likumi, kas piešķir franču valodai prioritāti pār angļu valodu.

PQ tika nodibināta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un jau ilgu laiku cenšas panākt, lai Kvebeka kļūtu par neatkarīgu valsti.

PQ vairākas reizes atradusies pie varas Kvebekā, bet neatkarības referendumu ne reizi nav noorganizējusi.