“Zemnieku saeima”: Vētras ietekmi uz sējumiem varēs redzēt pēc nedēļas
Vētras ietekmi uz sējumiem varēs redzēt pēc nedēļas, bet graudaugiem šādi laikapstākļi var veicināt fuzariozes izplatību, pastāstīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
LETA
Viņš skaidroja, ka pašreiz tiek apkopota informācija par vētras radītajiem postījumiem.
Šobrīd ir zināms, ka vienā zemnieku saimniecībā pārtrūkusi ģeneratora darbība, bet tas pašu spēkiem tika novērsts.
Tāpat dažviet vējš ir bojājis tehniku.
“Būtiskas ziņas par postījumiem vēl šobrīd nav. Ir vajadzīgs laiks, lai to apkopotu, jo lauksaimnieki tikai no rīta sāk novērtēt situāciju,” skaidroja Lazdiņš.
Komentējot vētras un lietavu ietekmi uz laukiem, Lazdiņš teica, ka sekas būs lokālas – ir vietas, kur ir veldre, un ir vietas, kur tās nav.
Tāpat vietām ir applūduši lauki, bet saimniecībās, kur ir sakārtotas meliorācijas sistēmas, būtisku problēmu nebūs.
Lazdiņš uzsvēra, ka attiecībā uz sējumiem ir vajadzīga aptuveni nedēļa, lai saprastu situāciju.
Ziemas rapsis jau ir iesēts, bet to, vai ziemas rapsis izdzīvos, varēs redzēt pēc apmēram nedēļas.
Viņš stāstīja, ka graudaugiem šādi laikapstākļi pastiprinās fuzariozes izplatību.
Piemēram, Sēlijā un Vidzemē, kur problēmas ar fuzariozi novērotas jau pirms divām nedēļām, noteikti pastiprināsies infekcijas izplatība.
Tikai pēc laika būs redzams, kādas kvalitātes graudus varēs novākt, sacīja “Zemnieku saeimas” pārstāvis.
Tāpat Lazdiņš piebilda, ka pieaugs kaltēšanas izmaksas, jo graudi būs mitri.
Turklāt patlaban nestrādā daudzi kaltēšanas kompleksi, jo nav elektrības.
Lazdiņš stāstīja, ka pašreiz Ogres novads ir pilnībā bez elektrības un sakariem, tādēļ nav zināms, kā veikt piegādes veikaliem.
“Vai tas ietekmēs dārzeņu piegādi veikalos, nezinām, jo nezinām, cik daudz rezervju ir noliktavās,” pauda Lazdiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka nav iespējams sazvanīt vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112, jo dispečeri neatbild, savukārt glābēji nebrauc, kamēr nav ienākusi operatīvā informācija.
Jau ziņots, ka sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu Latviju plosīja ļoti stipra vētra jeb auka, atstājot bez elektrības vairāk nekā ceturtdaļmiljonu mājsaimniecību.