Lēmumprojekta anotācijā LPV norāda, ka satiksmes ministra politiskā atbildība neaprobežojas tikai ar normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi, bet ietver arī pienācīgas politiskās un institucionālās uzraudzības nodrošināšanu pār stratēģiski nozīmīgām institūcijām, kuras īsteno Latvijas transporta politiku un nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus.

Kā vienu no pamatojumiem demisijas pieprasījumam LPV min situāciju pēc augustā notikušā kiberuzbrukuma CSDD. Partija norāda, ka pēc incidenta CSDD valde un padome nolēma atkāpties no amata, un LPV uzskata, ka vienlaicīga uzņēmuma vadības nomaiņa radījusi institucionālās nepārtrauktības un pārvaldības riskus.

LPV ieskatā tas, ka stratēģiski nozīmīga valsts kapitālsabiedrība nonākusi šādā situācijā, liecina par būtiskām problēmām kapitālsabiedrības pārvaldībā un ministrijas īstenotajā uzraudzībā.

Tāpat demisijas pieprasījums pamatots ar kiberuzbrukumu CSDD, kura rezultātā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. LPV atsaucas arī uz publiski izskanējušo informāciju, ka CSDD neesot izpildījusi vairākas informācijas sistēmām noteiktās drošības prasības. Partijas ieskatā šis incidents nav vērtējams tikai kā ārēja uzbrucēja prettiesiska rīcība, bet arī kā jautājums par to, vai CSDD un tās pārraudzībā esošās informācijas sistēmas bija pienācīgi aizsargātas un vai tika nodrošināta visu normatīvajos aktos noteikto kiberdrošības prasību izpilde.

Lēmumprojekta iesniedzēji atzīmē, ka saistībā ar incidentu sāktas vairākas pārbaudes, tostarp Ģenerālprokuratūra vērtē CSDD amatpersonu un darbinieku iespējamo atbildību, Datu valsts inspekcija pārbauda ar personas datu apstrādi un to glabāšanas termiņiem saistītos jautājumus, bet satiksmes ministrs ierosinājis dienesta izmeklēšanu par notikušā apstākļiem.

Vienlaikus LPV uzsver, ka politiskās atbildības vērtēšanai neesot nepieciešams sagaidīt šo pārbaužu noslēgumu, jo ministra atbildība vērtējama pēc tā, vai ministrs ir nodrošinājis pietiekamu politisko un institucionālo uzraudzību pār viņa atbildības jomā esošu stratēģiski nozīmīgu kapitālsabiedrību.

“Kiberuzbrukums CSDD rada nopietnas bažas par spēju nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto personas datu aizsardzības prasību ievērošanu, tādējādi potenciāli apdraudot ikvienu personu un uzņēmumu, kura vai kura rīcībā esošā informācija tika iegūta šā uzbrukuma rezultātā,” pauž LPV.

Kā trešo pamatojumu Kozlovska demisijas pieprasījumam LPV min nespēju nodrošināt “airBaltic” efektīvu pārvaldību un finansiālo stabilitāti.

Lēmumprojekta anotācijā norādīts, ka “airBaltic” 2024. gadā strādājusi ar 118,2 miljonu eiro zaudējumiem, 2025. gadā – ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem, bet uzņēmuma pašu kapitāls 2025. gadā bijis negatīvs 183,6 miljonu eiro apmērā. Tāpat “airBaltic” kredītreitings tika pazemināts līdz CCC+, savukārt uzņēmuma obligāciju ienesīgums sasniedzis 58%, kas liecina par ārkārtīgi augstu investoru uztverto risku, pauž LPV.

LPV atgādina arī par aviokompānijai piešķirto 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu un norāda uz iespējamu nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildu finansējumu.

Partijas ieskatā šāda situācija nav savienojama ar iepriekš publiski pausto priekšstatu par “airBaltic” kā finansiāli stabilu un attīstībai gatavu uzņēmumu. Tā arī rada būtisku fiskālo risku valstij, jo uzņēmuma finansiālo problēmu risināšana atkārtoti tiek saistīta ar nepieciešamību piesaistīt publiskos līdzekļus, pauž LPV.

Partijā atzīmē, ka problēma neesot tikai “airBaltic” finanšu rezultātos. “Tas ir arī jautājums par to, kā valsts kā kapitāla daļu turētāja ir īstenojusi savas īpašnieka tiesības, kā ir uzraudzīta uzņēmuma vadība un vai ir savlaicīgi veikti nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu uzņēmuma nonākšanu arvien lielākā atkarībā no valsts finansējuma,” pauž lēmumprojekta iesniedzēji.

Kozlovska demisijas pieprasījumu iecerēts skatīt ceturtdienas, 3. septembra, Saeimas sēdē. Tad plānots skatīt arī LPV pieprasīto iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) demisijas pieprasījumu