Ieejot mācību
iestādē, kuras mastā plīvo starptautiski atzītais Zaļais karogs, varat būt
droši, ka apmeklējat skolu, kurā ekoloģija un vides problemātika nav sveša.
Ekoskolu programma, kuras simbols ir tieši šis karogs, ir viena no senākajām un
tradīcijām bagātākajām vides izglītības programmām pasaulē.

Jāīsteno
pārvaldes sistēma

Šogad ekoskolas
nosaukumu saņēmušas piecas Liepājas apkārtnes skolas. Četras no tām – Dzērves
pamatskola, Grobiņas pagasta sākumskola, kā arī Kalētu un Sikšņu pamatskola
saņēmušas arī Zaļo karogu, bet Kapsēdes pamatskola tikusi pie ekoskolas
diploma, kas ir pirmais solis uz Zaļo karogu. Jau vairākus gadus tas plīvo arī
pie Ezerkrasta sākumskolas Liepājā.

“Pašlaik ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā
40 000 skolu, un sevišķi jāuzsver, ka šī programma nekonkurē ar citām
vides izglītības iniciatīvām, bet rada ietvaru koordinētam un sekmīgam
ilgtermiņa darbam ar vides izglītības jautājumiem skolās. Ekoskolas ir atvērta
un demokrātiska programma, kas sniedz iespēju skolēniem veidot un īstenot
aktīvu attieksmi un pieņemt lēmumus par vides uzlabošanu gan skolā, gan
mājās,” par ekoskolām ir teikts programmas īstenotāja Vides izglītības
fonda interneta vietnē.

Lai kāda skola pretendētu uz ekoskolas nosaukumu, tai
jāīsteno īpaša pārvaldes sistēma, kas paredz ekopadomes izveidošanu, skolas
vides pārskata un rīcības plāna veidošanu, skolai jāatbilst arī labas
pārraudzības un rīcības izvērtēšanas principiem, nepieciešama ekoloģijas
tematikas sasaiste ar mācību procesu, skolas kolektīva un sabiedrības iesaiste,
kā arī vides kodeksa ievērošana. Bet Zaļais karogs tiek piešķirts tām skolām,
kas visprecīzāk īstenojušas programmas nosacījumus un parādījušas vislabāko
sniegumu, ieviešot ekoskolu programmas prasības. “Zaļais karogs ir atzīta
un prestiža vides kvalitātes zīme, ar ko lepojas skolas visā pasaulē,”
uzsver programmas īstenotāji.

Pēta dažādas
tēmas

Pagājušajā nedēļā
pirmo reizi Zaļais karogs uzvilkts arī Dzērves pamatskola mastā. Ekoskolu
programmā tā darbojas jau ceturto gadu, taču iepriekš skolai piešķirts tikai
ekoskolas diploms, stāsta pamatskolas vides koordinatore Aija Brūna. Dzērves
pamatskolā pagājušajā nedēļā atzīmēja tās pastāvēšanas 180. gadadienu.
Svētku laikā tika rīkota arī svinīgā karoga pacelšanas ceremonija, kurā
piedalījās ne vien skolas kolektīvs, bet arī pagasta pārvaldes un novada
pašvaldības pārstāvji. Un pirmo reizi tika dziedāta arī skolas jaunā himna,
priecājas skolotāja. “Pirmajā gadā pieteikties Zaļajam karogam nemaz
nevar, otrajā gadā jau varējām uz to pretendēt, bet, tā kā šogad skolai ir
jubileja, lai svētki būtu pilnīgāki, nolēmām uz to pretendēt tikai šogad,”
paskaidro skolotāja.

Katru gadu skolām,
kas iesaistījušās programmā, jāizvēlas viena no septiņām tēmām – atkritumi,
enerģija, ūdens, transports, veselīgs dzīvesveids, skolas apkārtne, klimata
izmaiņas vai meži. Un saistībā ar izvēlēto tematu jāveido dažādas aktivitātes.
“Pirmajā gadā mēs izvēlējāmies veselīga dzīvesveida tēmu, otrajā mežu, bet
pagājušajā gadā pētījām skolas apkārtni,” stāsta vides koordinatore. Šī
gada tēmu skolas var izvēlēties līdz 1. novembrim, tāpēc Dzērves skolas
kolektīvs vēl ir pārdomās – šauboties starp klimata izmaiņām un enerģiju.
Pagaidām skolēni ir aicināti izvēlēties, kādos pasākumos un aktivitātēs vēlētos
iesaistīties šajā mācību gadā, saka A. Brūna.

Svarīga ir
spēja ieinteresēt

Lai skola varētu
pretendēt uz ekoskolas nosaukumu, darbā jāiesaistās visam skolas kolektīvam –
gan skolēniem, gan pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem. “Zaļo karogu
nevar dabūt daži entuziasti, ir jāiesaistās visiem – tas ir liela darba
rezultāts,” uzsver A. Brūna. Taču, lai skolēni būtu gatavi veltīt
savu brīvo laiku dažādām ar apkārtējo vidi saistītām aktivitātēm, it īpaši
pamatskolas posmā liela nozīme ir skolotāju spējai ieinteresēt. “Varbūt,
ja mēs būtu vidusskola, būtu citādi,” piebilst skolotāja. Un svarīgi arī,
kā pedagogi pratuši visdažādākos ārpusstundu pasākumus sasaistīt ar vides
tematiku. “Mēs arī, piemēram, rīkojot Dzejas dienas, izvēlējāmies saules
tematiku, jo tā ir saules enerģija,” stāsta Dzērves pamatskolas pārstāve.

Un arī mācību
procesā iekļauj ar vides aizsardzību un saudzēšanu saistītus tematus. Turklāt
regulāri notiek vides sakopšanas talkas, audzēkņi piedalījušies makulatūras
vākšanas akcijās un iesaistījušies arī “Liepājas RAS” rīkotajā
nolietotās elektrotehnikas vākšanas konkursā, kurā ieguvuši otro vietu. Bet
gadā, kad skola bija izvēlējusies meža tēmu, kāda klase izgatavoja īpašas
plāksnītes ar koku nosaukumiem un to sugām, ko izvietot skolai līdzās esošajā
parkā, dažādus piemērus ar audzēkņu īstenotajām aktivitātēm min vides
koordinatore.

Bet ekoskolu
rīcības dienā, 7. novembrī, Dzērves pamatskolas audzēkņi pievērsuši
apkārtnes iedzīvotāju uzmanību viņu iepirkšanās paradumiem. “Stāstījām, kā
iepirkties tā, lai gan maciņā paliek vairāk naudas, gan apkārtējai videi netiek
nodarīts kaitējums,” stāsta A. Brūna. Ekoskolu aktivitātes paredzētas
tam, lai gan skolēni paši izglītotos, gan citiem spētu pastāstīt par to, kā
dzīvot sakārtotā un mazāk piesārņotā vidē.

Skolotājiem
palīdz ekopadome

Liels atbalsts
pedagogiem ir skolas ekopadome, kurā iesaistās skolēni, sākot no trešās klases.
Tāpat kā citās skolās skolēnu līdzpārvaldēs, ekopadomē iesaistās aktīvākie
audzēkņi. “Mazie gan vēl darbojas kā mācekļi, kas palīdz lielajiem, kas
aktīvi darbojas,” pastāsta skolotāja.

Visvairāk pieredzējušās
no Liepājas apkārtnes ekoskolām ir Kalētu pamatskola un Grobiņas pagasta
sākumskola, pie kurām Zaļais karogs plīvojis jau vairākus gadus. Lai to
nopelnītu, par ekoloģiju un vides aizsardzību skolās domāts jau izsenis,
pievēršot uzmanību ne vien skolēnu izglītošanai, bet arī resursu taupīšanai un
apkārtējās vides saudzēšanai. 2011. gadā, kad Kalētu pamatskola pirmo
reizi saņēma Zaļo karogu, tās direktore Inese Kuduma sacīja, ka šis statuss ir
ilgstoša darba rezultāts un īpašs paldies par to jāsaka klašu audzinātājiem,
kas pamudinājuši savus audzēkņus rīkoties ekoloģiski. Savulaik iesaistīties ekoskolu
programmā Kalētu pamatskolu pamudinājis tās krusttēvs Haralds Puriņš.
“Tieši viņš bija tas, kurš palīdzēja mums neapstāties, bet cītīgi virzīties
uz mērķi,” toreiz teica I. Kuduma.