ZZS neapmierina reformas sagatavošanas process un finansējuma nodrošinājums. Partija atsaucas uz Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumu, kurā norādīts, ka fiskāli ietilpīgas reformas būtu jāvērtē budžeta prioritāro pasākumu procesā, lai pilnvērtīgi izvērtētu to nepieciešamību, ieguvumus un ietekmi uz valsts budžetu.

ZZS arī apgalvo, ka Ministru kabineta sēdē netika uzklausīti visi iebildumu iesniedzēji, tostarp vairāku ārstniecības iestāžu, pašvaldību un veselības nozares organizāciju pārstāvji, kuri iebilda pret Veselības ministrijas virzīto reformu.

Partijas skatījumā, reformas īstenošana bez visaptveroša medicīniskās, ģeotelpiskās, finansiālās un sociālās ietekmes izvērtējuma var apdraudēt pacientu drošību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un slimnīcu kapacitāti, kā arī reģionālo ārstniecības iestāžu finansiālo stabilitāti.

Līdz ar to ZZS rosina uzdot valdībai ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā atcelt pieņemto lēmumu par slimnīcu tīkla reformu. Partija uzskata, ka atkārtoti par reformu būtu jālemj tikai pēc pilnvērtīga ietekmes izvērtējuma veikšanas un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanas.

Jau ziņots, ka trešdien ZZS vērsās arī pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, aicinot pievērst uzmanību reformas trūkumiem un mudināt valdību atsākt diskusijas ar nozares pārstāvjiem, pašvaldībām un reģionālajām slimnīcām. Partijas sagatavotajā 53 lappušu ziņojumā pausti iebildumi pret reformu, norādot uz iespējamu finansējuma samazinājumu reģionālajām slimnīcām un negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību vairākās Latvijas teritorijās.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis iepriekš pauda pārliecību, ka valdības lēmums agrāk vai vēlāk būs jāpārskata, jo plānotās izmaiņas var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pieejamību reģionos.

Kā ziņots, valdība apstiprinājusi slimnīcu tīkla reformu, kas paredz pāreju no piecu līmeņu sistēmas uz trīs līmeņu modeli un pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību līdz 2029. gadam. Līdz ar izmaiņām slimnīcu līmeņos daļā no tām vairs nesniegs atsevišķus pakalpojumus, kuri līdz šim tur sniegti salīdzinoši mazākā apmērā vai arī kuru sniegšanai trūcis personāla. Pret reformu iebildumus paudusi Latvijas Slimnīcu biedrība.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iepriekš norādījis, ka slimnīcu tīkla reforma ir nepieciešama, uzsverot, ka valdība neplāno samazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām, bet iecerējusi to novirzīt pakalpojumiem, kurus konkrētās ārstniecības iestādes spēj nodrošināt efektīvāk.